Plāno masīvu mežacūku izmedīšanu 9
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) rīkotajā sanāksmē pagājušās nedēļas nogalē līdzās vairākiem drošības un profilakses pasākumiem cīņā pret iespējamo Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumu Latvijā izskanēja arī priekšlikums strauji samazināt mežacūku populāciju. Konkrētāks rīcības plāns par preventīvajiem pasākumiem Latvijā, tajā skaitā mežacūku populācijas skaita samazināšanu, tiks apspriests šonedēļ atbildīgo valsts institūciju un mednieku organizāciju pārstāvju sanāksmē.
Sākotnējais priekšlikums paredz no pagājušajā medību sezonā uzskaitītajiem apmēram 60 tūkstošiem mežacūku to skaitu samazināt līdz 15 tūkstošiem. Ievērojami mazākā dzīvnieku blīvumā ļoti bīstamā un lipīgā vīrusu infekcija izplatās lēnāk – tas bija viens no argumentiem mežacūku masīvai izmedīšanai.
Lietuvā, kur šā gada janvāra vidū divām mežacūkām bija konstatēta saslimšana ar ĀCM, jau pieņemts lēmums sešos karantīnas izsludinātajos rajonos likvidēt mežacūku populāciju 100%, pārējā valsts teritorijā tās plāno izmedīt 90% apjomā.
Kopš Lietuvas ekstremālo situāciju komisija Druskininku, Trāķu, Alītas, Šaļčininku, Lazdiņu, Varēnes reģionos pasludinājusi par ĀCM inficēto zonu, katru dienu tur vietējie mednieki nomedī ap desmitiem cūku, stāsta Lietuvas Mednieku un makšķernieku biedrības vadītājs Eugēnijs Tijušs. Kā mednieks un biologs viņš apšauba iespēju šos rajonus atbrīvot no mežacūkām simtprocentīgi, jo izmedītajās teritorijās dzīvnieki var ienākt arī no citiem apvidiem. Visām nomedītajām mežacūkām, tostarp arī citos valsts reģionos, obligāti jāveic laboratoriskās analīzes. Līdz šim no trīs tūkstošiem pārbaudīto eksemplāru jauni mēra infekcijas gadījumi nav konstatēti. Pagaidām Lietuvas valdība nav atrisinājusi jautājumu par analīžu finansējumu, piebilst E. Tijušs.
Pagājušā gada 1. aprīlī Lietuvā bija uzskaitīti vairāk nekā 60 tūkstoši mežacūku, medību sezonā nomedīts ap 45 tūkstošiem, taču dzīvnieku samazināšanas plāns paredz populāciju atstāt tikai 10% apjomā.
“Ja to nedarīsim mēs, izdarīs daba,” nosaka Lietuvas mednieku pārstāvis, kuram vēl atmiņā deviņdesmitie gadi, kad pēc klasiskā cūku mēra epidēmijas Lietuvas mežos vēl ilgi mežacūkas bija ļoti reti sastopams dzīvnieks. Mednieku attieksme pret tik masīvu dzīvnieku izmedīšanu esot dažāda – cik cilvēku, tik viedokļu. Lietuvā mežacūkas vairāk medī gaides medībās, taču šajos ārkārtas ap-stākļos tiek spriests par termiņa pagarināšanu medībām ar dzinējiem.
Arī Latvijā plāno pagarināt dzinējmedību termiņu, kas ļautu efektīvāk samazināt mežacūku skaitu. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs apliecina, ka pagarinājums noteikti būs, konkrēts datums tiks nosaukts līdz 7. februārim. Abu Latvijas lielāko mednieku organizāciju pārstāvji ieceri pagarināt mežacūku dzinējmedību sezonu vērtē atturīgi. “Neesmu pārliecināts, ka tas ir pareizākais risinājums,” spriež Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) izpilddirektors Haralds Barviks un norāda, ka drīzāk šajos ap- stākļos vajadzētu izmantot piebarošanu, lai dzīvniekus piesaistītu pie konkrētām vietām, tā samazinot to vajadzību pārvietoties barības meklējumos un iespējamo kontaktēšanos ar citiem bariem. Tomēr, kā apliecināja H. Barviks, LATMA atbalsta visu preventīvo rīcību, lai “nenonāktu pie tuksneša”. Kā mednieks viņš pārliecinājies, ko ĀCM izdarījis ar populāciju Azerbaidžānā: “Pirms epidēmijas vienā vakarā stundas laikā nomedīt sivēnu bija vienkāršāk par vienkāršu. Pēc mēra nevarēja atrast mežacūku pēdas 50 līdz 60 km maršrutā, bija palikušas vien atsevišķas lokālas populācijas. Negribu, lai Latvija nokļūst tādā situācijā.”
Latvijas Mednieku savienības mednieki vēl nav noformulējuši vienotu viedokli par mežacūku dzinējmedību termiņa pagarināšanu, kā arī dzīvnieku skaita samazinājumu, taču valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis uzsver, ka ĀCM galvenais izplatības cēlonis ir antropogēnais faktors. “Slimības uzliesmojumam nav nekāda sakara ar mežacūku blīvumu Eiropā, tā ir ievazāta un pārvietojas neatkarīgi no dabiskiem procesiem.” J. Baumanis apliecina, ka tik liels mežacūku skaita samazinājums medniekiem nebūs pieņemams.
Kā informēja Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs Valters Lūsis, Latvijas medniekiem jārēķinās, ka tāda situācija kā līdz šim nākotnē vairs nav pieļaujama: “Vienīgais kontroles mehānisms no valsts puses bija medību atļauju izsniegšana. Mums jāpanāk, lai mežacūku populāciju varētu kontrolēt.” PVD ierosināto mežacūku blīvumu – 10 dzīvniekus uz 1000 hektāriem – viņš nosauc par “ļoti normālu, kas būtu optimāls gan lauksaimniekiem, gan medniekiem.”
