“Sistēma ņem vērā visas situācijas – gan pavasara palus, gan ilgstošu vai intensīvu lietu. Ūdens līmeņa celšanās upēs nenotiek tikai lietavu laikā, bet arī vēl pēc tām, tāpēc prognožu modelēšanā ņemts vērā arī faktiskais augsnes mitrums jeb tās piesātinājums ar ūdeni. Pievērsta uzmanība ne tikai gaisa temperatūrai un nokrišņu daudzumam, bet arī mākoņu augstumam, relatīvajam mitrumam. Pat mākoņu daudzumam ir nozīme, modelējot hidroloģiskos procesus. Kad ir apmācies, iztvaikošana no upēm un ezeriem ir lēnāka nekā saulainā laikā. Tas viss šajā sistēmā ir ņemts vērā,” stāsta meteoroloģe. 2
Taču netīrītas un aizdambētas caurtekas, gadiem nekoptas meliorācijas sistēmas, lokālās ūdens notekas, kas netiek uzturētas, plūdu brīdināšanas sistēmā nav paredzētas. Līdz ar to prognozes mūs no plūdiem nepasargās, lai vai cik precīzas tās būtu.
Stipras lietavas būs arvien biežāk
Atbildot uz pārmetumiem, ka iedzīvotāji nav sadzirdējuši pietiekami pārliecinošu brīdinājumu par plūdu iespējamību, L. Krūmiņa teic: “Vēl iepriekšējā dienā brīdinājām par ļoti stipriem lietiem, kas gaidāmi Latvijas austrumu rajonos, kad nokrišņu daudzums pārsniegs 50 mm. Tika dots augstākais iespējamais brīdinājums, proti, ļoti stipra lietus brīdinājums. Šāds brīdinājums tiek dots salīdzinoši reti.”
Meteoroloģe skaidro, ka plūdus izraisīja intensīva līšana, kad pusotras diennakts laikā nokrišņu daudzums Latgalē sasniedza gandrīz 160 mm uz kvadrātmetru. Tas nozīmē, ka pusotras diennakts laikā uz katru kvadrātmetru nolija 160 litru ūdens. “Tas ir ievērojams ūdens slānis – pusotrs metrs ūdens, kas pārklāja zemes virsu. Turklāt situācija bija nelabvēlīgā arī tādēļ, ka iepriekšējā nedēļā Latgales reģionu bija skārušas pāris ļoti nopietnas nokrišņu zonas, kas nesa līdzi stipru lietu. Līdz ar to mazajās upītēs jau bija aizsākusies ūdens līmeņa celšanās. Augsne jau bija piesātināta ar mitrumu, un ūdens nevarēja strauji uzsūkties.”
Latvijā pakāpeniski mainās laika apstākļi un intensīvi lieti būs arvien biežāka parādība. “Nokrišņu daudzums palielinās. Un visvairāk tieši ziemas periodā, bet arī vasarās būs intensīvākas lietavas. Tas ir saistīts ar vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos,” piebilst laika apstākļu speciāliste. Izrādās, jo siltāks gaiss, jo tas satur lielāku potenciālā mitruma daudzumu, kas var nolīt. Kad gaisa mitrums sasniedz 100%, sāk līt lietus. Lai lietus sāktu līt, kad gaisa temperatūra ir zema, nepieciešams mazāks absolūtais nokrišņu daudzums. “Līdz ar to pat potenciāli vēsākā gaisā nevar būt tik daudz mitruma, kas var izkrist sniega veidā vai nolīt kā lietus,” teic L. Krūmiņa.
Iedegas sarkana lampiņa
Lai novērtētu ūdens daudzumu upēs un ezeros, tā temperatūru, līmeņa svārstības, vietās, kas saistītas ar potenciālu plūdu risku, piemēram, Daugavpilī, Jēkabpilī, Līvānos, Pļaviņās, Ogrē, Lubānā izvietota 70 stacijas virszemes hidroloģisko novērojumu veikšanai. Vēl deviņas jūras piekrastes hidroloģiskās stacijas izvietotas Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē un nodrošina jūras piekrastes novērojumus. Šīs stacijas ir automatizētas, sensori vāc datus nepārtraukti. Informāciju LVĢMC no šīm stacijām saņem reāllaika režīmā, proti, tā atjaunojas ik pēc 15 minūtēm. “Hidrometeoroloģiskā modelēšana jeb prognozēšana notiek bez pārtraukumiem. Aprēķini tiek veikti katru dienu un piecas reizes. Nepieciešamības gadījumā tiek sagatavoti arī brīdinājumi,” stāsta L.Krūmiņa.
Hidrometeoroloģiskās prognozes ir pieejamas ikvienam, kurš lieto datoru. LVĢMC mājas lapā meteo.lv katrai novērojumu stacijai var atvērt grafiku ar ūdens līmeņa prognozi. Tur vizuāli attēlota arī plūdu risku iespējamība – teritorija applūst reizi desmit gados, reizi simt vai divsimt gados. “Katrs pats var redzēt, cik tālu faktiskais vai prognozētais ūdens līmenis ir no iespējamā brīdinājuma līmeņa,” piebilst L. Krūmiņa. Ja teritorijai pastāv risks applūst reizi desmit gados, māju tur celt nevajadzētu. Tā ir aktīvā paliene.
