Plāno atsavināt vēl 23 īpašumus Latvijas un Krievijas robežas joslas ierīkošanai 1
Valsts plāno atsavināt vēl 23 īpašumus Latvijas un Krievijas robežas joslas ierīkošanai 12 metru platumā, par to otrdien lems valdība.
Iekšlietu ministrija (IeM) lūdz valdības atļauju atsavināt nekustamos īpašumus vai daļu no tiem Goliševas pagastā, Līdumnieku pagastā, Ciblas novadā un Salnavas pagastā, kas atrodas Kārsavas novadā, kā arī Zilupes novada Pasienes pagastā un Zaļesjes pagastā.
Nodrošinājuma valsts aģentūrai izdevumi, kas saistīti ar nekustamo īpašumu atsavināšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, kopumā veido 34 632,2 eiro, un tie tiks segti no esošajiem līdzekļiem.
Nozares ministrija norāda, ka Latvijas valsts robežas josla tiek noteikta ar mērķi – iezīmēt robežu dabā, kā arī, lai novērstu iespējamo apdraudējumu robežkontroles jomā, nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību, organizētu kontrolētu valsts robežas šķērsošanu un novērstu personu ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu, kā arī mantu un preču pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus noteiktajām robežšķērsošanas vietām.
Saskaņā ar Latvijas valsts robežas likumu valdība nosaka noteikta platuma valsts robežas joslu, un tās platums nedrīkst būt šaurāks par Latvijas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteikto valsts robežas joslas platumu. Tādējādi atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Latvijas valsts robežas platums ar Krieviju ir 12 metri.
No 2016.gada paredzams, ka papildu finansējums būs nepieciešams, lai apmaksātu nekustamā īpašuma nodokli, bet tā apmēru pašreiz nevar aprēķināt, jo tas atkarīgs no attiecīgās pašvaldības veiktā aprēķina un īpašuma kadastrālās vērtības. Turklāt tiek plānots atsavinātās zemes vienības apvienot.
