Plāno atļaut visus 16.martā pieteiktos pasākumus 5
Visticamāk, Rīgas dome atļaus visus leģionāru piemiņas dienā 16.martā pieteiktos pasākumus, taču noteiks tiem ierobežojumus, ceturtdien Latvijas Radio pastāstīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC).
Rīgas domes priekšsēdētājs stāstīja, ka 16.marta pasākumi notiks divās vietās – Doma laukumā un pie Brīvības pieminekļa. Pasākumiem tiks noteikti daži ierobežojumi – tiks aizliegts izmantot skaņu aparatūru un pie Brīvības puses abas konfrontējošās puses tiks mēģināts norobežot tālāk vienu no otras.
Ušakovs pieļāva, ka arī šādi ierobežojumi var tikt apstrīdēti tiesā, bet tās lēmumu ir grūti paredzēt, lai arī pēdējos gados dome tiesās par ierobežojumiem allaž ir zaudējusi.
Kā ziņots, Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzēvičs (GKR) ceturtdien tiksies ar 16.marta pasākumu pieteicējiem, lai pārrunātu dažādu aktivitāšu norisi Latviešu leģionāru piemiņas dienā. Tikšanās laikā ar aktīvistiem, kuri pieteikuši pasākumus vienā vietā un laikā, lai paustu pretējus viedokļus, tiks pārrunāta iespēja mainīt pasākumu norises gaitu, pārceļot tos uz citu laiku vai vietu vai atsakoties no skaņu pastiprinošu ierīču izmantošanas.
“Skaidrs, ka ierobežosim pasākumus, kuri pārklājas. Ja organizatori nepiekritīs, būs administratīvs lēmums,” norādīja izpilddirektors. Radzevičs norādīja, ka, izvērtējot iespējas ierobežot atsevišķu pasākumu norisi, pieteikumu iesniegšanas laiks pašvaldībā tiks ņemts vērā kā nozīmīgs faktors – ja sakritīs dažādu pasākumu vieta un laiks, tiem, kuri nav pirmie pasākumu pieteicēji, visticamāk, nāksies piekāpties.
Izpilddirektors uzsvēra, ka pašvaldība neizsniedz atļaujas pasākumu norisei. Pasākumu organizatoriem ir pienākums pieteikt savas aktivitātes pašvaldībā, taču tās ierobežot iespējams tikai tad, ja pastāv sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējums.
Jau ziņots, ka Brīvības pieminekļa apkaimē 16.martā pieteikti trīs latviešu leģionāru piemiņas pasākumi. Divos pasākumos pie Brīvības pieminekļa un Doma laukumā plāno pulcēties arī leģionāru pretinieki.
Pērn pašvaldība pasākumu organizēšanu neierobežoja, līdz ar to Brīvības pieminekļa laukumā notika trokšņaina viedokļu apmaiņa. Brīdī, kad piemineklim tuvojās vairāki simti leģionāru atceres gājiena dalībnieku, biedrība “Apvienība pret nacismu” iedarbināja skaļruņus un atskaņoja skaļu padomju laiku mūziku krievu valodā un uzrunas.
Leģionāru atceres dienas dalībnieki kritizēja Rīgas domi, kura pieļāvusi, ka vienā vietā vienlaicīgi pieļauti pasākumi ar pretēju viedokļu paušanu, tādējādi veicinot konfrontācijas. Nacionālā apvienība savukārt pieprasīja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska demisiju, norādot, ka policijas rīcība, “pieļaujot latviešu leģionāru klaju zaimošanu pie Brīvības pieminekļa, bija nepieļaujams notikums, kas nekad vairs nedrīkst atkārtoties”. Vēlāk demisijas pieprasījums gan tika atsaukts.
Pēc šiem incidentiem pie Brīvības pieminekļa Saeimas deputāti pērn novembrī pieņēma grozījumus likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, kas policistiem nosaka plašākas pilnvaras pasākumu laikā nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību.