Plāno aizliegt pašvaldībām slēpties 0
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija šodien sāks skatīt Reformu partijas (RP) deputātu piedāvātos likuma “Par pašvaldībām” grozījumus, kas paredz atteikties no tā sauktajiem aizklātajiem balsojumiem arī pašvaldībās.
Pašreizējā likuma redakcija paredz, ka aizklāta balsošana notiek, vēlējot domes priekšsēdētāju, viņa vietniekus un atceļot tos no amata, kā arī anulējot deputāta mandātu. Tāpat aizklāta balsošana var notikt par citiem jautājumiem, ja par to nobalso domes deputāti ar vienkāršu balsu vairākumu.
“Ko labu ir devuši aizklātie balsojumi? Lielākā kretīna meklēšanu, paņemšanu un uzmešanu – jūrmalgeitu un citus kriminālus gadījumus. Neapšaubāmi neko labu tas nav devis!” uzskata grozījumu idejas autors Jānis Ozoliņš (RP). Grozījumu autori pārliecināti, ka aizklāto balsojumu aizliegums pašvaldībās palielinās atklātību lēmumu pieņemšanas procesā, jo deputātiem nāksies skaidrot un pamatot savu rīcību vēlētājiem. Likumprojekta nodošanu komisijām atbalstīja gandrīz visi Saeimas deputāti, izņemot zaļzemniekus Uldi Auguli un Jāni Klaužu.
“Demokrātiju šādi grozījumi nevis veicinās, bet tikai ierobežos. Manuprāt, tie vairāk nepieciešami nevis pašvaldībām, bet pašai Reformu partijai, kurai ir rūgta pieredze ar Valda Zatlera neapstiprināšanu parlamenta priekšsēdētāja amatā. Tagad bažījas, ka koalīcijas partneri ar viņiem līdzīgi var izrīkoties pašvaldībās,” sprieda U. Augulis.
Kategoriski pret RP iniciatīvu iebilst arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvis Māris Pūķis. “Priekšlikums atteikties no aizklātajiem balsojumiem ne vien ir pret demokrātiju, tas ir arī pret Satversmes pirmo pantu, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska republika. Un kauns, ka mūsu parlaments šādi rīkojās – no sākuma pats sev sabojāja dzīvi, atsakoties no aizklātajiem balsojumiem, un tagad to pašu dara arī ar pašvaldībām,” uzskata M. Pūķis. Viņaprāt, aizklāti balsojumi korupcijas risku samazina, nevis palielina, kā to apgalvo grozījumu autori. Tomēr M. Pūķis prognozēja, ka, neskatoties uz iebildumiem, likumprojekts “izies cauri”, un neizslēdza iespēju, ka LPS varētu tos apstrīdēt Satversmes tiesā vai starptautiskajās organizācijās.
Pašas pašvaldības gan nav tik kategoriskas. Piemēram, Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam esot pilnīgi vienalga, ko parlaments izdomās darīt ar pašvaldību aizklātajiem balsojumiem. Rīgas domē viņa laikā aizklāts esot bijis tikai balsojums par mēru un vicemēru, bet visi pārējie esot bijuši atklāti.
Arī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa neatceras, kad pēc viņas apstiprināšanas amatā pašvaldībā vēl būtu izmantoti aizklāti balsojumi. “Atteikšanās no aizklātajiem balsojumiem nekādas neērtības neradīs. Pat otrādi – mēra kandidāts varēs redzēt, vai tie, kas solījuši atbalstu, to arī sniedz,” teica I. Bērziņa.
Tomēr viņa uzskata, ka vismaz atsevišķos gadījumos pašvaldībām vajadzētu ļaut saglabāt zināmu aizklātumu. Piemēram, reizēs, kad jāspriež par palīdzību sociāli neaizsargātiem cilvēkiem, kurus vajadzētu pasargāt no liekas publicitātes.
