Plāno aizliegt enerģijas dzērienu pārdošanu pusaudžiem 0
Deputāti iesnieguši enerģijas dzērienu aprites likumprojektu, kas aizliedz šo dzērienu pārdošanu personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem, un nosaka vēl citus ierobežojumus, aģentūra BNS uzzināja Saeimā.
Likumprojekts izstrādāts, lai regulētu enerģijas dzērienu izplatīšanu un reklamēšanu, tai skaitā, lai ierobežotu enerģijas dzērienu tirdzniecību personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, ar mērķi pasargāt jauniešu veselību.
Likumprojektā enerģijas dzērieni definēti kā bezalkoholiski dzērieni, kas paredzēti lietošanai bez pārveides, kas satur stimulējošas vai tonizējošas vielas, tai skaitā kofeīnu, kura kopējais saturs no visiem avotiem pārsniedz 150mg/l, ogļhidrātus, aminoskābes, minerālvielas un vitamīnus, tai skaitā B grupas vitamīnus, kā arī citas pārtikas sastāvdaļas atbilstoši normatīvajos aktos par pārtikas apriti noteiktajām prasībām.
Projekts paredz, ka enerģijas dzērienus aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, un šīs personas nedrīkst tos iegādāties. Lai pārliecinātos par pircēja vecumu, mazumtirgotāja pienākums ir pieprasīt, lai pircējs uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma pircēja pienākums ir apliecināt savu personu un vecumu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.
Projekts tostarp paredz, ka enerģijas dzērienus mazumtirdzniecības vietās pārdošanai novieto savrup no citiem pārtikas produktiem tādā veidā, lai tie būtu viegli identificējami. Tirdzniecības vietā izvieto norādi “Augsts kofeīna saturs. Nav ieteicams grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti”.
Enerģijas dzērienu reklāmu aizliegts adresēt personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Enerģijas dzērienu reklāmu aizliegts izvietot plašsaziņas līdzekļos, kuru auditorijā vairāk nekā 35% ir personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, paredz projekts.
Likumprojekta iesniedzēji norāda, ka pašlaik Eiropas Savienībā jēdzienam “enerģijas dzēriens” nav vienotas definīcijas. Par enerģijas dzērieniem tiek uzskatīti saldināti bezalkoholiskie dzērieni, kuriem pievienots cukurs, kofeīns un citas piedevas kā taurīns, riboflavīns, piridoksīns un nikotīnamīds, kā arī B vitamīns, un dažādu augu atvasinājumi.
Kofeīns ir galvenais enerģijas dzērienā esošais stimulators. Kofeīns paātrina sirdsdarbību un paaugstina asinsspiedienu, uzmundrina, paaugstina darba spējas uz 3 – 4 stundām, radot možuma sajūtu. Paātrinātas vielmaiņas rezultātā ātrāk tiek izsmeltas organisma rezerves. Atšķirībā no kafijas kofeīna, enerģijas dzērienu sastāvā esošais guaranas kofeīns organismā uzsūcas lēnāk un tā iedarbība ir ilgstošāka nekā kafijai, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Kofeīna daudzums enerģijas dzērienos ir no 70 līdz 80 mg uz 240 ml dzēriena, kas ir aptuveni trīs reizes augstāka koncentrācija nekā parastajos bezalkoholiskajos dzērienos. Kofeīna koncentrācija vienā enerģijas dzērienā var būt pat līdz piecām reizēm augstāka nekā 240 ml parastā bezalkoholiskajā dzērienā.
Nevienā ES valstī nepastāv pilnīgs enerģijas dzērienu tirdzniecības aizliegums, taču vairākās valstīs kā Vācijā, Bulgārijā, Dānijā, Lietuvā, Igaunijā, Ungārijā, Īslandē, Slovākijā, Austrijā, Somijā, Zviedrijā, ir noteikti tirdzniecības ierobežojumi vai papildus prasības šo produktu marķēšanai vai arī ir bijuši mēģinājumi veikt šādas izmaiņas, norādīts anotācijā.
Bezalkoholisko dzērienu, tātad arī enerģijas dzērienu, tirdzniecība Latvijā šobrīd ir aizliegta skolās.
Deputāti uzsver, ka galvenā ar enerģijas dzērienu lietošanu saistītā problēma ir pārmērīgs enerģijas dzērienu patēriņš, kā arī enerģijas dzērienu lietošana kopā ar alkoholu.
Pēc Latvijā veikta pētījuma rezultātiem, no 199 aptaujātiem 13 – 19 gadus veciem pusaudžiem enerģijas dzērienus lieto 38,2%. Vislielākais vidējais enerģijas dzērienu patēriņš tika konstatēts, lietojot kopā ar alkoholu un paģiru gadījumā. Visbiežāk enerģijas dzērieni tiek lietoti vienu reizi nedēļā – paģiru gadījumā, kopā ar alkoholu, kā arī lai palielinātu sportiskos sasniegumus. Enerģijas dzērienu lietotāji parasti patērē 250 ml enerģijas dzērienu 2 – 3 reizes mēnesī.
Uzņemtā kofeīna daudzums ar kofeīnu saturošiem dzērieniem vidēji ir 319,19 mg ± 190,30 mg dienā, kas pārsniedz ieteicamo kofeīna dienas devu. Visbiežāk enerģijas dzērieni tiek lietoti, lai neaizmigtu (47,7%) un lai palielinātu darbaspējas (30,3%).
Likumprojekta izstrādē līdzdarbojās Slimību profilakses un kontroles centrs, Veselības ministrija un Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija.
Likuma spēkā stāšanās plānota 2014.gada 1.janvārī.
