Planētas noslēpumi: Teju vai neticami! Kā izskatās pasaules diženākie baseini 0
Vilma Veldre, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Baseins – tas vienmēr asociējas ar kaut ko jauku, maksimāli relaksējošu, fiziski un psiholoģiski lietderīgu un lielā mērā arī ar kaut ko mazliet elitāru. Taču, izrādās, baseini noderīgi un vajadzīgi arī virknei gluži praktisku padarīšanu, galvenokārt tieši zinātnisku eksperimentu un pētījumu, kā arī dažādu darbības jomu aparatūras un speciālistu darbības izmēģinājumu nolūkā. Ir mazāki un ir lielāki, seklāki un dziļāki baseini, bet ir arī tādi, kuri sākotnēji pat šķiet teju vai neiespējami.
I
Kopš 2004. gada par pasaulē dziļāko zem jumta slēgto baseinu uzskatīja Nemo 33, kas atrodas Beļģijas galvaspilsētā Briselē. Tā idejas autors ir zemūdens peldēšanas entuziasts Džons Bernaerts, paredzot baseinu izmantot kā daudzfunkcionālu mācību un treniņu, un arī izklaides centru. Vēl bez tā baseinā Nemo 33 veikta arī filmēšana, attiecīgos kadrus izmantojot kinofilmās – gan tā dēvētajās mākslas, gan dokumentālajos darbos.
Vēstīts, ka baseinā ir 2,5 miljoni litru saldūdens bez hlora un jebkādiem citiem ķīmiskajiem piemaisījumiem. Ūdens tajā allaž uzsildīts līdz 30 grādiem, kas nodrošina pietiekami komfortablu uzturēšanos tā dziļumā. Baseinam ir vairāklīmeņu konstrukcija – piemēram, piecu un desmit metru dziļumā atrodas pārejas kāpnes jeb platformas, kuras var izmantot nirēji, lai niršanas vai pacelšanās laikā atvilktu elpu. Baseina dziļums ir 33 metri, un tas līdz nesenam laikam bija pasaulē dziļākā vieta ārpus okeāna, kur varēja veikt tik dziļu ieniršanu.
Vēstīts, ka baseina Nemo 33 pastāvēšanas laikā tur veikts vismaz 200 000 ieniršanu, un zīmīgi, ka pa visu šo laiku noticis tikai viens nelaimes gadījums, kad kāds beļģu militārās specvienības kaujinieks nopietni sabojāja abas plaušas, vairākkārtīgi pārsniedzot pieļaujamo pacelšanās ātrumu.
II
Tostarp mūsdienās uzņēmums Blue Abyss Ltd uzsācis būvēt nākamo pasaulē lielāko un dziļāko segto baseinu. Ūdens kopējais apjoms šajā baseinā būšot 42 000 kubikmetru – apmēram 168 miljoni tējas vai kafijas tasīšu. Vēstīts, ka tāds brīnums top galvenokārt nolūkā testēt jaunas zemūdens robottehnikas tehnoloģijas, turklāt baseins papildus vēl kļūs par pasaulē pirmo komerciālo mācību un treniņu centru kosmonautiem.
Var piebilst, ka slēgtā tipa baseini ir lieliska vieta zemūdens navigācijas tehnoloģiju testēšanai, kā arī nirēju un kosmonautu treniņiem modulējama bezsvara stāvokļa apstākļos. Tādos baseinos, kādus cita starpā izmanto jau vismaz gadsimtu, var viegli kontrolēt visdažādākos apkārtējās vides aspektus, un tas ļauj veikt dažādu zemūdens aparātu konstrukciju testēšanu un risināt sarežģītas tehniskās problēmas strauju vadāmības izmaiņu apstākļos.
Būves Blue Abyss vajadzībām iztērēšot vismaz 210 miljonus ASV dolāru, un tā būs izvietota netālu no Britānijā esošās Ņūkijas–Kornvolas lidostas un līdz ar to atradīsies tiešā Kornvolas kosmodroma tuvumā. Baseinam būs šādi izmēri: garums – 50 metri, platums – 40 metri, dziļums – 50 metri, bet tā kopējais apjoms būs ekvivalents 17 standarta stadionu apjomam. Maksimālais šā baseina dziļuma punkts atradīsies pašā šahtas dibenā, un tā platums būs 16 metri.
Baseina Blue Abyss konstrukciju izstrādājis bijušais militārais nirējs un instruktors Džons Viskerss kopā ar britu kosmonautu Timotiju Paiku. Savukārt visus virszemes infrastruktūras elementus, kas izvietojušies četrus hektārus lielā laukumā, izstrādājis ietekmīgais britu arhitekts Robins Partingtons. Kompleksa sastāvā būs iekļauts pats baseins, mācību centrs kosmonautiem, neliels ražošanas komplekss, hipo un hiperbariskās kameras, mikrogravitācijas iekārta, mācību auditorijas, sabiedriskās ēdināšanas punkts un dzīvojamās telpas.
Baseina Blue Abyss izmēri esot pietiekami, lai tajā varētu iegremdēt kopumā visas Starptautiskās kosmosa stacijas kopiju. Pašā baseina dziļumā varēs veikt pilnvērtīgus zemūdens robotaparātu un zemūdens enerģētisko iekārtu izmēģinājumus. Turklāt vajadzības gadījumā baseinā varēs iegremdēt zemūdens alu sistēmu, nogrimušu kuģu un lidmašīnu modeļus, un speciāli šim nolūkam komplekss būs aprīkots ar bīdāmo jumtu un 30 tonnu celtspējas ceļamkrānu. Līdztekus tam visam baseins būs aprīkots ar iekārtām, kas palīdzēs kontrolēt un regulēt ūdens temperatūru, apgaismojumu, ūdens sāļuma līmeni, kā arī modelēt dažādas jaudas straumes un to virzienus dažādos dziļumos.
Vēstīts, ka Blue Abyss būvniecības procesam vajadzētu ilgt ne vairāk par 18 mēnešiem kopš uzsākšanas brīža, un visu pabeigt un nodot ekspluatācijā paredzēts 2023. gadā.
III
Bet kopš 2014. gada pilnā sparā darbojas baseins FloWave, kas absolūti nav domāts ūdensparkiem vai individuālai lietošanai, bet gan ir augsto tehnoloģiju iekārta, kas veic ļoti ātru lielu ūdens masu pārsūknēšanu. Tas dod iespēju modelēt tajā līdz pat 30 metriem augstus viļņus un jūras straumes ar ātrumu līdz sešiem metriem sekundē. Citiem vārdiem sakot, baseins FloWave faktiski ir pirmais nopietnais okeāna emulators, kas paredzēts tieši dažādu jūrā ekspluatējamu iekārtu izmēģinājumiem un testēšanai.
Pastāvīga jūras ūdens kustība paisuma un bēguma laikā viļņu un straumju veidā allaž aplūkota kā viens no perspektīvākajiem ekoloģiski tīras enerģijas avotiem. Taču, ja kāds iecerējis iegremdēt okeānā aparatūru vairāku miljonu vērtībā, iepriekš tomēr obligāti jāpārliecinās par to, vai tā nesabruks jau pirmajā vētrā, gluži kā no Lego klucīšiem būvēta bērnu konstrukcija. Piemēram, jūras enerģētisko iekārtu un vēja ģeneratoru konstruktoriem allaž nācies veikt daudz iepriekšēju izmēģinājumu, lai, mācoties pašiem no savām kļūdām, varētu izstrādāt iepriekšminēto iekārtu konstrukcijas, kas spētu izturēt okeāna neapšaubāmi graujošā spēka iedarbību.
Bet tagad viss mainīsies, pateicoties ekspluatācijā nodotajai eksperimentālajai iekārtai FloWave, kuras izmaksas sasniegušas gandrīz 10 miljonus angļu sterliņu mārciņu un kas darbojas Edinburgas universitātē. Šī iekārta palīdzēs inženieriem pārbaudīt dažādus jaunizgudrotu turbīnu un paisuma elektrostaciju eksperimentālos paraugus, iztiekot bez nepieciešamības veikt sarežģītus un dārgus uzstādīšanas darbus atklātā okeānā.
Atšķirībā no citām viļņu iekārtām, kurās notiek jūras kuģu un urbšanas platformu izmēģinājumi, baseinam FloWave ir nevis taisnstūra, bet gan apaļa forma 25 metru diametrā. Pateicoties tam, baseinā var modelēt viļņus, kas iet vienlaikus vairākos virzienos, kā arī radīt dziļumā dažādus turbulences virpuļu veidus. Vadot sarežģīto ūdens sūknēšanas un piegādes sistēmu, inženieri var itin droši uzmodelēt tādus apkārtējās vides apstākļus, kas atbilst jebkurā okeāna piekrastes punktā uz visas zemeslodes esošajiem.
