Planētas noslēpumi: Pieci slavenākie prezidenti, kuri tika brutāli noslepkavoti 0
Dace Bumbiere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Nesen Haiti prezidentu Živenālu Moizi nogalināja paša mājā, smagi ievainojot arī viņa dzīvesbiedri Martinu, un tādējādi viņš kļuva jau par piekto 21. gadsimta pirmajās divās desmitgadēs nogalināto oficiālo valsts vadītāju.
Vairākums apskatnieku pauduši uzskatu, ka Moize “pats vien bijis vainīgs”, jo pārlieku masveidīgi mainījis savas valsts konstitūciju tikai sev labvēlīgā virzienā, savukārt prezidentu slepkavošana mūsdienās kļuvusi par vienu no valsts apvērsuma veidiem.
Šajā gadījumā acīmredzot kaut kāda daļa prezidentam pietuvināto izlēmuši, ka viņš kaut ko jau atļāvies mazliet tā kā par daudz, visdrīzāk, saistībā tieši ar aizdomīgu finanšu plūsmu kontrolēšanu. Un šī arī esot kārtējā reize, kurā skaidri saskatāmas tā dēvētās “amerikāņu demokrātijas pēdas”, jo pēdējā laikā Moize sācis jau par daudz iebilst un rīkoties pretēji pasaules patlabanējā galvenā žandarma iegribai.
Bet par pirmo šajā gadsimtā noslepkavoto valsts galvu kļuva Nepālas karalis Birendra, kuru 2001. gada 1. jūnijā gluži kā savulaik gāzto Krievijas caru Nikolaju II kopā ar visu pārējo ģimeni noslepkavoja troņmantnieks, karaļa vecākais dēls Dipendra. Var piebilst, ka šī slepkavība izraisīja Nepālā ilgi pastāvējušās monarhijas likvidēšanu. Bet 2003. gada 12. martā Belgradā “par serbu patriotu izdošanu Hāgas tribunālam” nežēlīgi noslepkavoja Serbijas premjerministru Zoranu Džindžiču.
2011. gada 20. oktobrī Sirtā publiski un necilvēciskos apstākļos noslepkavoja ilggadējo Lībijas vadītāju Muamaru Kadafi. Pēdējā brīdī viņš veica mēģinājumu pamest ārvalstu specdienestu izprovocēto un apbruņoto nemiernieku ielenkto pilsētu, taču tieši pa to autokolonnu, kurā atradās arī mašīna ar Kadafi, pēkšņi un bez jebkāda brīdinājuma gaisa triecienu veica NATO militārie spēki.
Visu, kas palika pāri no šīs braucēju kolonnas, acumirklī ielenca aptrakušie nemiernieki, sajūsmā klaigājot par izkritušo veiksmi sagūstīt tagad jau bijušo valsts līderi, sāka viņu turpat mocīt un spīdzināt, kamēr viņš nomira, un pēc tā vēl ilgi vilka apgānīto līķi pa pilsētas ielām. Atmiņā joprojām labi saglabājusies ainiņa ar to, kā, vērojot šos apkaunojošos kadrus, savu sadistisko sajūsmu neslēpa vēlākā ASV prezidenta amata kandidāte Hilarija Klintone…
Un, visbeidzot, 2021. gada 20. aprīlī pēc vismaz 30 gadu valdīšanas kaujās ar kārtējiem nemierniekiem gāja bojā Čadas likumīgais prezidents Idriss Debī Itno. Var piebilst, ka tā, visdrīzāk, bijusi gluži personiska atriebība, jo pēc prezidenta noslepkavošanas nemiernieki par jauno prezidentu pasludināja viņa dēlu Mahamatu.
Kurš nākamais?
