0
Slepkavam tomēr nepaveicās
Tostarp Harviju, kurš dreifēja laivā ar tai piesietu īsto glābšanas plostu, uz kura gulēja septiņgadīgās Terijas māsas līķis, uz sava klāja jau nākamajā dienā jeb tātad 13. novembrī bija uzņēmis tankeris Gulf Lion. Harvijs glābējiem pauda savu notikušā versiju: naktī Bluebelle pārsteigusi gigantiska viļņošanās, kā dēļ nolūzis lielais masts, kura kritiens izraisījis gāzes vada pārrāvumu mašīntelpā, pēc kā izcēlies ugunsgrēks. Jahta esot tik ātri apmetusies otrādi, ka viņam neesot izdevies vairāk nevienu izglābt. Mazo meitenīti, kuru viņš nezin kāpēc dēvēja par Teriju Džo, viņš jau noslīkušu savācis tikai mazliet vēlāk.
Ekspertīze secināja, ka septiņgadīgā Renē patiešām noslīkusi, taču piekrastes apsardzes izmeklētājiem jau sākotnēji raisīja aizdomas Harvija vēstījums un jo sevišķi teju absolūts emociju deficīts, to visu vēstot. Viņu iztaujāja vairākas dienas pēc kārtas. Un tad kādas kārtējās tādas iztaujāšanas laikā telpā ieskrēja virsnieks un pavēstīja, ka atrasts vēl viens Bluebelle katastrofā izdzīvojušais – vēl viena meitenīte. Harvijs esot teju vai paģībis, taču pietiekami ātri atguvies, nomurminājis kaut ko par vēl vienu laimīgu gadījumu, tad piecēlies un vienkārši izgājis no nopratināšanas istabas. Nezin kāpēc tajā stresa pilnajā momentā neviens viņu pat necentās aizkavēt.
Bet nākamās dienas rītā no moteļa, kurā bija izmitināts Harvijs, policijā pienāca ziņa, ka viņš izdarījis pašnāvību. Viņš bija atstājis vēstuli savam draugam Džeimsam: “Esmu cietis katastrofu. Es nevaru turpināt. Es aizeju. Man noriebusies mana dzīve, un es nezinu, ko ar to darīt…”
Harvija pagātne un Terijas nākotne
Kad Terija bija atguvusies tiktāl, ka varēja sniegt sakarīgus paskaidrojumus, viņa izstāstīja, ka nav bijis nekāda masta bojājuma un ugunsgrēka uz jahtas, jūra bijusi pilnībā mierīga, ieskaitot arī to, kā un kādu tajos mirkļos redzējusi Harviju.
Pamazām atklājās arī detaļas par baisā slepkavas iepriekšējo dzīvi. Visas viņa piecas iepriekšējās laulības bija neilgas, turklāt viena no tām beidzās ar dīvainos apstākļos notikušu kārtējās sievas un viņas mātes bojāeju. Proti, 1949. gada 21. aprīlī Harvijs kopā ar viņām automašīnā atgriezies no kinoseansa. Kādā brīdī uz tilta viņš nenovaldīja stūri, iztriecās cauri margām un iekrita upē, pats pēdējā mirklī spējot izrausties laukā un izdzīvot. Ūdenslīdēji pievērsa uzmanību faktam, ka automašīnas durvis bijušas aizslēgtas, vaļā bijis tikai vadītāja puses durvju logs. Taču Harvijs no šā gadījuma izkļuva absolūti sausām kājām, turklāt vēlāk saņēma arī nesliktu apdrošināšanas prēmiju par dzīvesbiedres bojāeju. Vēl divas reizes viņš bija saņēmis apdrošināšanas naudu par peldlīdzekļu katastrofām, bet tagad bija sagatavojies saņemt arī 20 000 ASV dolāru par savas sestās sievas nāvi. Viss liecina, ka viņa sākusi pretoties, tas piesaistījis kāda no Dipero ģimenes uzmanību, tāpēc Harvijam nācās atbrīvoties no visiem nevēlamajiem savas sievas slepkavības lieciniekiem…
Bet Terija Džo pēc izrakstīšanās no slimnīcas atgriezās Grīnbejā un dzīvoja ģimenē pie savas tantes. Neviens pat necentās jelkad atgādināt tās baisās nakts notikumus. Viņa pati mainīja sava vārda rakstību, kļūstot par Terē. Turklāt viņa allaž pauda, ka neviens psihiatrs tā arī neesot spējis saprast viņas patieso iekšējo stāvokli. Vēlākajos gados viņai pašai bija itin raiba dzīve. Viņa nomainīja vairākus vīrus, laida pasaulē trīs bērnus, mazliet dīvainā kārtā tomēr ļoti pieķērās okeānam, strādāja ūdens resursu regulēšanas un zonēšanas dienestā. Kopā ar psihologu Ričardu Loganu viņa uzrakstīja arī grāmatu “Vienatnē: okeāna bārene”, kurā izklāstīja visu viņai zināmo notikumu gaitu.
Vēlākos gados viņa labprāt piedalījās dažādos publiskos pasākumos un šovos, apspriežot pārdzīvoto. 1989. gadā uz kinoekrāniem parādījās austrāliešu filma “Mirušais bezvējš”, kas padarīja slavenu visā pasaulē aktrisi Nikolu Kidmenu. Var piebilst, ka filma uzņemta pēc Čārlza Viljamsa romāna motīviem, taču gan grāmatas, gan filmas sižets itin patālu esot novirzījies no reālajiem notikumiem.
