Terija Dipero uz mazā plostiņa un pēc izglābšanās.
Terija Dipero uz mazā plostiņa un pēc izglābšanās.
Foto: historyofyesterday.com

Pēc tam, kad tika nogalināta visa viņas ģimene, četras dienas dzīvoja uz plosta! Okeāna bārenes neticamais stāsts 0

Juris Aplociņš, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Veselam
Kā tad ir pareizi ēst hurmas – ar vai bez mizas? Uztura speciālistiem ir kategoriska atbilde
Lasīt citas ziņas

Pirms 60 gadiem Atlantijas okeānā notika šaušalīga masu slepkavība. Lai saņemtu prāvu apdrošināšanas prēmiju, Džulians Harvijs nogalināja savu sievu un kopā ar viņiem ceļojošo Dipero ģimeni. Laimīgā kārtā izglābties izdevās tikai 11 gadus vecajai Terijai Džo Dipero, kura četras dienas pavadīja atklātā okeānā uz viegla avārijas plosta.

Pēkšņi un negaidīti notikumi

Par baisā nozieguma pastrādāšanas vietu 1961. gada 12. novembrī kļuva neliela amerikāņu jahta Bluebelle (Zilā daiļava), kuru nelielam izmēģinājuma braucienam pirms ieplānotā kuģojuma apkārt pasaulei kopā ar stūrmani Džulianu Harviju bija noīrējis 40 gadus vecais Arturs Dipero un viņa ģimene: dzīvesbiedre Džīna (38) un trīs viņu bērni – Braiens (14), Terija Džo (11) un Renē (7). Arturs Dipero Viskonsīnas pavalsts pilsētiņā Grīnbijā strādāja par optometristu, nodarbojās ar lēcu izgatavošanu un bija spējis iekrāt nesliktu kapitālu. Otrā pasaules kara laikā viņš bija dienējis flotē, tāpēc saglabājis aizrautību ar jūru un tagad vēlējās savējos iepriecināt ar kuģojumu apkārt pasaulei.

CITI ŠOBRĪD LASA

Džulians Harvijs (44) arī bija kara veterāns, un tieši viņu Floridā tad Arturs Dipero arī nofraktēja. Ar pasūtītāja atļauju Harvijs izbraucienā paņēma līdzi arī savu sievu – sesto pēc kārtas –, izbijušu lidmašīnas pavadoni un iesācēju rakstnieci Mēriju Denē, iekārtojot uz jahtas par pavāri.

Ceļojums iesākās 8. novembrī un ritēja sekmīgi – braucēji piestāja dažādās salās, iegādājās suvenīrus, nodarbojās ar zemūdens peldēšanu. Vēlā 12. novembra vakarā jahta devās atpakaļceļā. Ap pulksten deviņiem vakarā Terija devās gulēt uz kajīti, visi pārējie vēl palika uz klāja. Pēc kāda laika viņu pamodināja brāļa kliedzieni – viņš sauca palīgā tēvu. Tas bija aptuveni stundu pirms pusnakts. Izkāpusi uz klāja, Terija acumirklī tur ieraudzīja asins peļķēs un bez dzīvības guļam mirušā brāļa un mātes ķermeņus, kā arī faktiski uzskrēja virsū Harvijam, kurš viņai spēcīgi iesita un iegrūda atpakaļ kajītē. Drīz līdz šokam pārbiedētā meitene pamanīja, ka kajītes grīdu sāk pārklāt eļļains šķidrums – Harvijs bija atvēris kingstonus nolūkā nogremdēt jahtu. Nākamajā mirklī viņš parādījās kajītes durvīs ar šauteni rokā, taču neizšāva.

Atkal izskrējusi uz klāja, Terija ieraudzīja Harviju gatavojamies pārsēsties glābšanas laivā. Izskatījās pat tā, ka viņš it kā gatavojas ņemt meiteni sev līdzi, iedodot viņai paturēt laivas striķi, kamēr pats kaut ko vēl sakrāmē. Taču striķis izslīdēja no pārbiedētās meitenes rokas, tāpēc Harvijam nācās lēkt ūdenī un peldēt pakaļ laivai, bet meitene palika uz grimstošās jahtas. Lai kā arī būtu, bet arī lielā šoka stāvoklī Terijai tomēr izdevās atcerēties par nelielu korķa plostu, kas faktiski bija tikai lielāka izmēra glābšanas riņķis ar centrā iekarinātu tīklu, kuru viņi paši niršanas laikā bija izmantojuši gliemežvāku savākšanai. Viņa paspēja burtiski pēdējā momentā to atsiet un pēc jahtas nogrimšanas vienkārši palika uz tā peldam okeānā.

Plostiņš tomēr bija tik mazs, ka Terijai visas tajā pavadītās diennaktis nācās sēdēt pāri malai pārkārtām kājām. Viņai mugurā bija tikai balta blūzīte un rozā pidžambikses. Naktī viņa pamatīgi sala, bet dienā svila karstajā saulē tā, ka ķermeni pārklāja čulgas. Terija īpaši necerēja uz glābiņu. Vienreiz gan pāri pārlidoja neliela lidmašīna, taču pilots nepamanīja ne mazo plostu, ne tajā esošās būtnes izmisīgi raidītos signālus. No pārpūles un ķermeņa atūdeņošanās meitenei sākās halucinācijas, viņa periodiski zaudēja samaņu.

Terija, uzkāpjot uz kuģ a Captain Theo klāja.
Foto: historyofyesterday.com

Taču 16. novembrī tomēr uzsmaidīja veiksme. Teriju ieraudzīja no garām braucoša grieķu kravas kuģa Captain Theo, acumirklī uzsākot glābšanu. Kāds no jūrniekiem veica foto­uzņēmumu, kas vēlāk aplidoja visus pasaules laikrakstus: Terija tobrīd ir pie samaņas un vārgi māj ar roku, tostarp absolūti nemanot to, ka visapkārt riņķo haizivis. Kad meiteni izcēla uz kuģa klāja, viņas savdabīgais plostiņš turpat faktiski sadalījās gabalos – ilgi tas vairs nebūtu izturējis. Vajadzēja vēl vairākas dienas, lai meitene pilnībā atgūtos.

SAISTĪTIE RAKSTI