PLANĒTAS NOSLĒPUMI. 536. gads – jebkad smagākais cilvēces vēsturē 2
Dace Bumbiere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Vēsturnieks Maikls Makormiks paudis uzskatu, ka 536. gads bijis baisāks par 1349. gada mēri, kas, kā zināms, nonāvēja vismaz pusi toreizējās Eiropas iedzīvotāju, un arī par 1918. gada nāvējošo gripas epidēmiju, kuras rezultātā nomira vismaz 100 miljoni cilvēku. Projekta “Cilvēces pagātnes zinātne” ietvaros pētnieki, arī atsaucoties uz Bizantijas vēsturnieku Cēzarejas Prokopiju, noskaidrojuši, ka 536. gadā Eiropas, Tuvo Austrumu un Āzijas valstis pārklājis biezs pelnu plēņu mākonis, kas 18 mēnešus pilnībā aizsedzis saules gaismu. Un tajā gadā vasarā temperatūra nokritusi līdz 1,5–2,5 Celsija grādiem, kas uzskatāms par rekordu iepriekšējo vismaz 2300 gadu laikā. Aukstums pilnībā iznīcināja visus sējumus, iedzīvotāji sāka masveidā izmirt. Zināms, ka Ķīnā tajā laika periodā bijusi teju vai nepārtraukta snigšana.
Senās īru hronikas vēstot, ka neražas mocījušas cilvēci līdz pat 539. gadam ieskaitot, bet vēl pēc diviem gadiem Romas impērijā izcēlās buboņu mēra epidēmija. Pētnieki uzskata, ka šī epidēmija varēja būt iepriekš notikušās ekoloģiskās katastrofas sekas. Tiesa, vēsturnieki atzinuši, ka praktiski neesot iespējams pat aptuveni aprēķināt, cik daudz cilvēku gājis bojā šīs baisās kataklizmas rezultātā, taču, visdrīzāk, arī šajā gadījumā runa varot būt par vairākiem simtiem miljonu.
Un tam laikam tas ir ārkārtīgi daudz.
Tāpat esot izdevies arī beidzot noskaidrot šā noslēpumainā pelnu mākoņa rašanās iemeslu. Izpētot no Zviedrijas ledājiem ņemtos ledus paraugus, noskaidrojies, ka tieši 536. gadā Islandē noticis īpaši jaudīgs vulkāna izvirdums, no kura izmestie pelni pārklājuši praktiski visu Eirāziju. Turklāt, izrādās, 540. un 547. gadā notikuši vēl divi nopietni izvirdumi, kas sagrāvuši visu tā laika Eiropas ekonomiku, un tā spējusi atkopties tikai pēc aptuveni 100 gadiem.
