Plānais veselības aprūpes rieciens. Pensionāri prasa pieejamu medicīnu 0
Marta beigās Jelgavas pensionāru biedrība tiksies ar Veselības ministrijas pārstāvjiem, lai uzdotu virkni jautājumu, tostarp – kad sāks darboties valsts obligātā veselības apdrošināšanas sistēma un kādas priekšrocības būs pensionāriem, kādas šogad būs valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu kvotas un kad kompensējamo medikamentu valsts apmaksātā daļa atkal būs pirmskrīzes līmenī. Pēc aptuvenām aplēsēm, ceturtā daļa Latvijas pensiju saņēmēju līdzekļu trūkuma dēļ patlaban nespēj iegādāties zāles un ārstēties slimnīcā, nemaz nerunājot par zobu labošanu vai protezēšanu.
Pašiem sava aprūpes sistēma
Pērn septembrī uz Latvijas pensionāru sapulci Rīgā bija ieradušies vairāki simti pensionāru no visām Latvijas malām. Sapulces laikā seniori vāca parakstus zem aicinājuma būtiski paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo pensiju minimumu, kā arī nekavējoties izveidot īpašu valsts finansētu veselības aprūpes sistēmu pensionāriem. Aicinājums, kuru parakstīja 70 000 pensionāru, tika iesniegts Saeimā.
Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš uzsver, ka jābūt noteikta līmeņa valsts apmaksātai veselības aprūpei senioriem un pensionāriem. Viņš uzskata, ka valsts finansētais veselības apjoms varētu būt tāds pats, kādu saviem darbiniekiem nodrošina lielie uzņēmumi, piemēram, “Latvijas dzelzceļš”, iegādājoties veselības apdrošināšanas polises.
“Īpašas pensionāru veselības aprūpes sistēmas pieprasījums man nav izprotams, jo arī pati Latvijas Pensionāru federācija nav definējusi, kādai tai jābūt. Šajā jautājumā regulāri esam saņēmuši veselības ministrijas atbildes, ka šāda sistēma nekur nepastāv un arī Latvijā netiks ieviesta,” atzīst Jelgavas Pensionāru biedrības Pensionāru tiesību aizstāvības grupas vadītājs un Latvijas Pensionāru federācijas valdes loceklis Jānis Felsbergs. Arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs profesors Ģirts Briģis noskaņots skeptiski: “Nedomāju, ka būtu pareizi nodalīt atsevišķu pensionāru veselības sistēmu vai tās finansēšanu, jo tad pazūd solidaritātes princips, proti, veselais un jaunākais maksā par slimo un vecāko, ko paredz iecerētā Latvijas valsts veselības apdrošināšanas sistēma.”
Procents no sociālā nodokļa
Saistībā ar nodokļu reformu Finanšu ministrija izstrādājusi trīs ieteikumus veselības aprūpes budžeta uzlabošanai, no kuriem Veselības ministrija dod priekšroku pirmajam – sociālās apdrošināšanas maksājumos iezīmēt 1%, tādējādi nozarei papildus iegūstot 167 miljonus eiro. Andris Siliņš šajā ierosinājumā saskata konflikta situāciju ar darba devējiem, jo, lai palielinātu sociālā budžeta ieņēmumus, nāktos celt sociālās apdrošināšanas maksājumus. Arī ierosinājums pārdalīt to, kas uzkrāts sociālajā budžetā, nav atbalstāms, jo šis uzkrājums nav tik liels, lai to varētu izmantot kādu citu problēmu risināšanai.
Jānis Felsbergs izrēķinājis, ka no šā gada sociālā budžeta, kurā sociālās iemaksas ir 34,09%, iezīmējot 1% no iemaksām, sanāktu 71 miljons eiro, kas nenosegtu pat solītos 150 miljonus mediķu algām 2018. gadā. “Igaunijā un Lietuvā veselības aprūpes nauda ir iezīmēta sociālā budžeta kopējos procentos, taču netiek novirzīta sociālā budžetā, bet tieši veselības aprūpei. Kaimiņvalstīs kopējais sociālais nodoklis ir paaugstināts par šo iezīmēto daļu, bet pie mums to grib atņemt no reālā sociālā budžeta, samazinot izdevumu daļu par 1%,” viņš saka.
Ģirts Briģis uzskata, ka ierosinājums par iezīmēto sociālā nodokļa daļu 1% apmērā būtu atbalstāms kā papildu finansējuma avots veselības aprūpei. Taču viņš saskata arī riska faktorus. “Ja šāda iezīmēšana tiek izmantota, lai no veselības sistēmas tiktu izslēgti sociālā nodokļa nemaksātāji, tad vērā ņemamai iedzīvotāju daļai un pašai veselības sistēmai var rasties problēmas, piemēram, strauji pieaugt neatliekamās medicīniskās palīdzības saņēmēju skaits, jo viņiem ģimenes ārsts nav pieejams,” viņš norāda, piebilstot, ka ne jau velti šobrīd vispopulārākais princips pasaulē ir valsts atbildība par to, ka veselības aprūpes pakalpojumi būtu pieejami visiem tās iedzīvotājiem.
Kad būs veselības apdrošināšana?
Siguldas pensionāru biedrības vadītājs Alfons Jumiķis uzskata, ka valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu nepieciešams ieviest, neaiztiekot sociālās apdrošināšanas budžetu. “Apdrošināšanas sistēmas priekšrocības ir tās, ka veselības aprūpes naudu apsaimnieko aģentūra, kuru vada veselības ministrijas un sabiedrisko organizāciju iecelti pārstāvji. Ministrija vairs nevar dalīt, pārdalīt vai pat samazināt iedzīvotāju veselības aprūpei piešķirtos līdzekļus, novirzot tos citiem mērķiem, piemēram, mediķu atalgojumam,” domā arī Jānis Felsbergs. Viņu satrauc veselības ministres Andas Čakšas izteikumi par to, ka 2018. gadā obligāta veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana nav obligāti nepieciešama, jo to pašu var sasniegt arī ar pietiekami lielu valsts finansējumu. Tas pensionārā raisa bažas, ka jautājums par valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu jau nākamajā gadā vispār varētu tikt noņemts no valdības darba kārtības.
Tomēr reformu plāns, kā šķiet, nav nolikts plauktā. Par to liecina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas 31. martā rīkotā konference “Vai veselības apdrošināšana var glābt veselības aprūpi Latvijā?”.
“Pensionāriem un citiem maznodrošinātiem iedzīvotājiem var palīdzēt tikai politiski lēmumi – atbrīvošana no jebkuras pacientu iemaksas, kā tas ir Lietuvā un Bulgārijā, vai to iemaksu likmju noteikšana atbilstoši ienākumu līmenim kā Igaunijā, bet ne jau desmit eiro par gultas dienu slimnīcā, kā tas ir Latvijā,” saka Jānis Felsbergs.
Savukārt labklājības ministrs Jānis Reirs aprēķinājis, ka pensionāru atbrīvošana no pacientu līdzmaksājumiem par ārstēšanos ambulatori un stacionārā, izmaksātu līdz 12 miljoniem eiro gadā.
