Plāksteris autoratlīdzību brāķim? Ko sola saimnieciskās darbības ieņēmumu konts 2
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Radošo profesiju pārstāvju ilgi gaidītais saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konts, kas sola atvieglot autoratlīdzību saņēmēju grāmatvedības galvassāpes un Valsts ieņēmumu dienesta dzīvi, izmaksājis gandrīz 0,8 miljonus eiro un ar kavēšanos varētu sākt darbību jau šonedēļ .
Tikmēr var secināt, ka tas arvien ir tikai plāksteris joprojām spēkā esošo autoratlīdzību nodokļu režīma brāķim. Rakstnieku, mākslinieku, mūziķu autoratlīdzību režīma sakārtošanas epopeja ilgst jau divus gadus, tomēr nav apziņas, ka tā būtu sakārtota.
Divi nepatīkamu pārsteigumu gadi
2020. gadā radošo profesiju pārstāvjus pārsteidza Finanšu ministrijas nodoms likvidēt autoratlīdzības jeb īpašo autoratlīdzību nodokļu režīmu, jo tika secināts, ka, izvairoties no lielāku nodokļu nomaksas, to līdzās māksliniekiem, mūziķiem, rakstniekiem izmanto arī ļaudis, kas nav radošu darbu autori, un valsts kase zaudē labu tiesu nodokļu ieņēmumu. Turklāt autoratlīdzības režīma lietotāji nemaksāja sociālo nodokli, tātad – neveica pensiju, atvaļinājuma, slimības apdrošināšanas iemaksas. Kļūdu it kā laboja – no 2021. gada 1. jūlija tika ieviesti trīs atšķirīgi nodokļu režīmi, kas ir spēkā arī šobrīd.
Autoratlīdzības saņēmējs varēja kļūt par pašnodarbināto un reģistrēt saimniecisko darbību un maksāt nodokļus divos variantos – vai nu vispārējā režīmā, reģistrējot izdevumu daļu, vai arī darboties mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmā, bet, ja nav spējas vai vēlmes nodarboties ar grāmatvedību – atliek autoratlīdzību režīms, kuram vairs nepiemēro attaisnotos izdevumus, maksājot 25% vai 40% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi (pēdējais, ieņēmumiem pārsniedzot 25 tūkstošus eiro gadā).
Visos režīmos strādājošos skāra arī izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) regulējumā – no 1. jūlija jāveic obligātās minimālās sociālās iemaksas. Īsumā – vai nu jāmaksā lielāki nodokļi un jākļūst par produktīvu ražotāju, lai tas izdotos, vai līdzās radošajam darbam jāapgūst grāmatveža iemaņas, administrējot ieņēmumus un izdevumus.
Neskaidrības radās arī pasūtītāja pusē, jo obligātās sociālās iemaksas varēja pārsniegt mazos honorārus, pārsniedzot sākotnēji paredzētās radošo projektu izmaksas. Daudzi radošo profesiju pārstāvji jaunos normatīvus sauca par brāķi, kas palielina nodokļu slogu nelielo atlīdzību saņēmējiem, neļaujot prognozēt budžetu kultūras iestādēm un nerēķinoties ar radošo profesiju izdevumiem, un nereti – neregulāro darba režīmu. Sašutumu raisīja finanšu ministra Jāņa Reira arogantie aicinājumi radošo profesiju pārstāvjiem pārkvalificēties, ja reiz nespēj adekvāti nopelnīt.
Saimnieciskās darbības konts iekavējas
Situāciju mēģināja labot. Valdība līdz 2022. gada sākumam solīja noņemt grāmatvedības slogu no radošu cilvēku pleciem, ieviešot īpašu kontu, kas pats automātiski atskaitītu nodokļus un ziņotu par tiem VID.
Ideja noskatīta Igaunijā, kur šāds konts jau eksistē kopš 2019. gada. 2021. gada vidū Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām” par vienkāršota nodokļu nomaksas risinājuma ieviešanu. Tas nozīmēja brīvprātīgu iespēja nodokļu maksātājiem, maksājot nodokļus, izmantot īpašu saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) kontu. Nodoklis no SDI konta apgrozījuma tiks aprēķināts, ieturēts un ieskaitīts valsts budžetā automātiski, bet konta īpašniekam nebūs jāsniedz atskaites.
Kādu laiku jaunā nodokļu administrācijas instrumenta ieviešana klusītēm tika atlikta, jo izrādījās, ka ieviest jauno kontu nav tik vienkārši, bankas par to neizrādīja interesi nelielā lietotāju skaita dēļ.
Šobrīd publiskajā telpā parādījušās ziņas, ka SDI konts tomēr tiks ieviests. Līdzīgi kā Igaunijā, kur SDI konta pakalpojumu piedāvā maza banka (“LHV Bank”), arī Latvijā to piedāvās tikai viena, salīdzinoši neliela kredītiestāde – “Industra Bank” (agrākā “Meridian Trade Bank”, “SMP Bank”, “Multibanka”), kas Latvijā daudziem nav zināma.
“Pašlaik AS “Industra Bank” ir pirmā un šobrīd vienīgā kredītiestāde, kura izlēmusi piedāvāt šādu pakalpojumu saviem klientiem,” “Kultūrzīmēm” apstiprina VID pārstāve Evita Teice-Mamaja. Viņa skaidro: “SDI kontu administrē VID sadarbībā ar kredītiestādēm, kurās ir izstrādāts attiecīgais risinājums, proti, līdzko kāda kredītiestāde ir gatava piedāvāt saviem klientiem SDI konta risinājumu, VID no savas puses Elektroniskās deklarēšanas sistēmā nodrošina iespēju šo kontu reģistrēt.”
Par “Industra Bank” šobrīd parastais patērētājs zina gaužām maz, kaut patiesībā bankai ir gara vēsture. Kādreiz tā lielākoties apkalpoja ārzemniekus, nerezidentus, bet šobrīd publiski vēsta par stratēģijas maiņu un orientēšanos uz vietējo tirgu, darbību fokusējot uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu. “Industra Bank” šobrīd piedāvā astoņus apkalpošanas centrus – četrus Rīgā, pārējos – Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī un Jelgavā.
Lai arī izskanējis, ka SDI konts darbosies no 1. oktobra, pagaidām tā uzsākšana aizkavējusies. “Industra Bank” valdes loceklis Uģis Vorons “KZ” sola, ka SDI konts sākšot darboties līdz šīs nedēļas beigām. “Mums ir svarīgi klientiem nodot vispusīgi pārbaudītu pakalpojumu, lai esam droši gan par tā funkcionēšanu atbilstoši solītajam, gan arī par visiem datu drošības aspektiem. Šobrīd mēs sadarbībā ar VID turpinām veikt pakalpojuma testus, plānojam tos pabeigt jau tuvāko dienu laikā.”
Lai iegūtu SDI kontu, nodokļu maksātājam nepieciešams atvērt norēķinu kontu “Industra Bank”. Maksa par dokumentu izskatīšanu un SDI konta atvēršanu noteikta 15 eiro, savukārt konta apkalpošana – 5 eiro mēnesī. Naudas pārvedumi uz vienoto nodokļu kontu, kas paredz automātisku nodokļa samaksu, būs bez komisijas maksas.
Tikai mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem
Ar kontu saistīta vēl viena vilšanās. Ja sākumā šķita, ka jaunais konts atvieglos galvassāpes visiem autoratlīdzību saņēmējiem, tad šobrīd ir skaidrs, ka tas paredzēts tikai šauram nodokļu maksātāju lokam – pašnodarbinātajiem mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem. VID skaidro, ka pašlaik SDI konta risinājums paredz nodokļa aprēķināšanu un ieturēšanu atbilstoši MUN likumā noteiktajām nodokļa likmēm, t. i., mikrouzņēmumu nodokļa likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā – 25%, bet apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, – 40%.
Citi autoratlīdzības saņemšanas režīmi jaunajam kontam, izrādās, būtu par sarežģītu. “Ņemot vērā, ka vienkāršotais nodokļa samaksas risinājums paredz aprēķināt un rezervēt nodokļa maksājumu no katra SDI kontā ienākošā maksājuma, kas veido minētā konta kredīta apgrozījumu, saimnieciskās darbības veicēji, kas veic nodokļu nomaksu vispārējā kārtībā, nevarētu ņemt vērā ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus vai arī vienkāršotā nodokļa samaksas risinājums tiktu radīts komplicēts un sarežģīts, kas uzliktu nesamērīgu slogu gan kredītiestādei, kas saviem klientiem piedāvātu SDI konta pakalpojumu, gan Valsts ieņēmumu dienestam,” “KZ” skaidro Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.
Šā gada 30. septembrī aktuāls statuss “Pašnodarbināta persona – autoratlīdzības saņēmējs” ir reģistrēts salīdzinoši nelielam cilvēku skaitam – 3255 nodokļu maksātājiem. Cik no viņiem ir MUN nodokļu režīma lietotāji, īsti nav skaidrs, un iespējami SDI jaunā konta lietotāji, jādomā, nebūs visi. Tiesa, jauno SDI kontu varēšot lietot ne tikai radošo profesiju pārstāvji. Kā norāda U. Vorons, “SDI konts paredzēts jebkurā nozarē strādājošai pašnodarbinātai personai, kas ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs. SDI kontu var izmantot saimnieciskās darbības veicēji, tātad, fiziskas personas, kas ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, nav PVN maksātāji, pie nosacījuma, ka tiem nav mikrouzņēmuma nodokļa parādu. Šis nodokļu maksātājs nevar būt darba devējs citam darba ņēmējam.” Šobrīd VID reģistrētas 8920 fiziskas personas, saimnieciskas darbības veicēji – MUN maksātāji (avots – VID).
“Industra Bank” valdes loceklis U. Vorons atzīst: pagaidām klientu interese par jauno kontu neesot milzīga, lēšot, ka SDI konta izmantotāju skaits gada laikā varētu sasniegt tūkstoti. “Skatot datus par pašnodarbinātu personu skaitu Latvijā, ir skaidrs, ka potenciāls ir pietiekami liels. Taču pakalpojums ir pavisam jauns.”
Vienas bankas piespiedu klients?
Rodas loģisks ir jautājums, kāpēc SDI konta pakalpojumu nepiedāvā citas bankas, kuru klienti ir lielākā daļa radošo profesiju pārstāvju, jo šobrīd nav informācijas, ka SDI konts būtu pieejams klientiem ērtās, ierastās bankās.
“Kā “KZ” norādīja Jānis Krops, “Swedbank” pārstāvis, ideja piedāvāt SDI kontu neesot saņēmusi atbalstu vairāku iemeslu dēļ: “Pirmais ir tas, ka šāds risinājums būtu paredzēts mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem (fiziskām personām), kuru gada ienākumi nepārsniedz 40 000 eiro un kuri nav PVN maksātāji. Šobrīd šo nodokli jau var gana ērti administrēt caur VID EDS sistēmu. Turklāt kopējā finanšu nozares rekomendācija bija, ka valsts iestādes efektīvi pašas var izmantot pastāvošās banku tehnoloģiskās iespējas (API jeb lietojumprogrammas saskarne), kas ļauj pieslēgties banku kontiem, lai nodrošinātu automātisku nodokļu nomaksu un konta bilances pārbaudi.
Tomēr tā netika ņemta vērā. Tā vietā politikas veidotāji nolēma censties pārnest šādu risinājumu veidošanu uz komercbanku pleciem. Otrs arguments ir bieži piesauktais paraugs, ka šāda sistēma ir Igaunijā.
Tomēr realitātē šo pakalpojumu izmanto tikai daži tūkstoši Igaunijas iedzīvotāju un to ieviesusi tikai viena no Igaunijas bankām, parādot, ka šāds risinājums ir ļoti šaurs nišas produkts, kuram nav pat plaša pieprasījuma no klientu puses. Treškārt, pats risinājums ir morāli novecojis jau tā veidošanas procesā. Turklāt, tā kā tas pilnībā balstās uz banku IT izstrādes kapacitātēm, katra banka vērtē, cik liels būtu šāda rīka pienesums bankas klientiem.”
Saskaņā ar VID sniegto informāciju kopējās SDI konta ieviešanas izmaksas VID informācijas sistēmās ir 799 991 eiro. “SDI konta administrēšanai šobrīd tiek izmantotas jau esošās VID informācijas sistēmas, to skaitā VID Elektroniskā deklarēšanas sistēma, taču tās tika papildinātas ar vairākām funkcionalitātēm,” norāda VID pārstāve E. Teice-Mamaja.
Savukārt Finanšu stabilitātes nodevas likums SDI konta ieviesējai kredītiestādei paredz izmaksu kompensāciju – tiesības samazināt budžetā maksājamo finanšu stabilitātes nodevu summu par 2021. gadu, samazinot to par minētā konta ieviešanas faktisko izdevumu summu, bet nepārsniedzot 50 000 eiro.
Gads autoratlīdzību režīma sakārtošanai
Tikmēr arvien neatrisināts paliek saimniecisko darbību nereģistrējušo autoratlīdzību saņēmēju nodokļu režīma uzlabošanas jautājums. Šādā režīmā darbojas krietni lielāks radošo profesiju pārstāvju skaits nekā SDI konta iespējamo lietotāju – MUN nodokļa režīma maksātāju – 23 666 (2022. gada janvāris–septembris. Avots – VID).
Tik daudz iesniegts paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām ar norādīto ienākuma veida kodu “1061” (Ienākums no samaksas par intelektuālo īpašumu vai no literatūras, zinātnes vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas.)
Šobrīd izskanējis, ka saimnieciskai darbībai nereģistrētu autoratlīdzību saņēmēju režīms varētu tikt pagarināts vēl par gadu, neliekot, kā šobrīd likumā paredzēts, visiem radošo profesiju pārstāvjiem no 2023. gada sākuma reģistrēties kā pašnodarbinātajiem vai izmantot citus saimnieciskas darbības nodokļu režīmus.
“Agrāko, atviegloto nodokļu autoratlīdzību režīmu VID vienkārši palaida, paskatījās, ka to, lai nemaksātu nodokļus, izmanto daudzi, kas nav saistīti ar radošām profesijām, un vienkārši aizvēra ciet,” tā “KZ” skaidro Finanšu ministra padomnieks, mūzikas izdevējs un mūziķis Guntars Račs, piebilstot: “Tā īsti nav pareizi – radošie cilvēki nav vainīgi, ka kāds cits nelikumīgi izmanto šo nodokļu režīmu.
Pagarinot pašreizējo saimnieciskai darbībā nereģistrētu autoratlīdzības saņēmēju nodokļu režīmu, mēs iegūtu vēl vienu gadu, kura laikā kopīgi ar Kultūras ministriju varētu precīzi nodefinēt autoru – radošu personu, kurš var izmantot atviegloto nodokļu režīmu, nereģistrējot saimniecisku darbību. Līdz ar to varētu arī atcelt spēkā esošos likuma grozījumus, iepriekš pieņemtos trīs dažādos autoratlīdzības saņemšanas režīmus, kuri, manuprāt, tomēr ir brāķis.” Saskaņā ar G. Rača pausto, Finanšu ministrija šobrīd ir sagatavojusi grozījumus likumā, ko solīts izskatīt vēl šajā sasaukumā.
VIEDOKLIS
Marti Lepiks, “LHV Bank” (Igaunija) pārstāvis: “Fiziskas personas saimnieciskās darbības ieņēmumu konts Igaunijā tika atvērts 2019. gada sākumā, un līdz pirmā gada beigām tam bija vairāk nekā 1600 lietotāju. Konta popularitāte pēdējos gados ir strauji augusi, pateicoties tā vienkāršībai un ērtībai – šomēnes tiks atvērts jau 10 000. konts.
Mēs neapkopojam statistiku par to, kurš kādam nolūkam izmanto šo kontu, tomēr ir skaidrs, ka tas noder tiem, kuru darba izejmateriāla pašizmaksa nav īpaši augsta salīdzinājumā ar pārdošanas cenu. Šādas darbības jomas ir, piemēram, rokdarbi un māksla, kā arī pašmāju vai gatavotu pārtikas produktu tirdzniecība. Jāatzīst, pēdējos gados konta lietotāju bāzei ir pievienojušies daudz taksometru vadītāju un kurjeru.”
