Plaisas Rīgas ēkās – kas tiks darīts tālāk un cik nopietna ir situācija? 13
LETA, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sestdienas vakarā Rīgā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki devās izsaukumā uz daudzstāvu ēku Krišjāņa Valdemāra ielā, jo tajā izveidojušās redzamas plaisas. Uz notikuma vietu bija devušies 23 glābēji, kuri evakuēja cilvēkus. VUGD informē, ka sestdien no divām ēkām sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policiju evakuēti 33 cilvēki, suns un divi kaķi. Bīstamības dēļ uz nenoteiktu laiku tika slēgta satiksme Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Šarlotes ielas līdz Alojas ielai, tika izmainīts maršruts 3. trolejbusam un 11. autobusam.
“Sestdien no Rīgas domes puses pie ēkas bija ieradies būvvaldes pārstāvis, kas veica pirmsšķietamu apsekošanu, un viņa slēdziens bija tāds, ka ēka nav dzīvošanai lietojama, kā arī ir slēdzama satiksme ēkas tuvumā,” vakar preses konferencē sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis. Vakar ēkas apskatīja sertificēts būvinženieris. “Būvinženierim būs jādod padziļināts slēdziens, ko gaidām pēc iespējas ātrāk. Parasti šādi jautājumi aizņem pat vairākas nedēļas, tomēr pirmkārt ir svarīgi, lai būvinženieris pasaka, ko darīt ar satiksmi, jo šī ir viena no pilsētas satiksmes artērijām,” sacīja Staķis.
Kā norāda Rīgas domē, pašvaldībā pieņemts lēmums par saviem līdzekļiem nodrošināt ēku tehniskā apsekojuma atzinuma sagatavošanu par to, kādas darbības jāveic, lai novērstu bīstamību un atjaunotu satiksmi. Šāds lēmums pieņemts ar mērķi atjaunot satiksmi Krišjāņa Valdemāra ielā pēc iespējas ātrāk. Rīgas mērs arī norādīja, ka pašreiz nevēlas spekulēt, kāpēc plaisas ēkās radušās. “Šobrīd nav pilnīgi skaidra visa bilde, tomēr māja nav bijusi labā stāvoklī, kas bija zināms iepriekš, bet, kādas darbības veiktas, to vēl nepieciešams precizēt,” vakar norādīja Staķis.
Rīgas domes (RD) Komunikācijas pārvalde vakar informēja, ka pašvaldība jau iepriekš veikusi sarunas ar ēku īpašniekiem par to sakārtošanu. Pēc pašvaldības rīcībā esošās informācijas, 117. namu apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku biedrība, bet 119. namu – privātuzņēmums SIA “Rīgas namu apsaimniekotājs”. Īpašniekiem sadarbībā ar pārvaldnieku ir pienākums katru gadu veikt vizuālo apsekošanu un ne retāk kā reizi desmit gados veikt arī ēkas tehnisko apsekošanu.
Ēku īpašnieki diemžēl ēku sakārtošanas darbus nav veikuši, secina Rīgas dome. 119. namam pērn veikta apsekošana, aprīlī izdots atzinums par bīstamības risku novēršanu, uzdodot īpašniekiem un apsaimniekotājiem veikt tehnisko apsekošanu, lai būvvalde var pieņemt lēmumu par to, vai nepieciešama ēkas ekspluatācijas pārtraukšana. Īpašnieka rīcība nav sekojusi, informē RD Komunikācijas pārvalde. Savukārt 117. nama vecākais apņēmies pasūtīt tehnisko apsekošanu. Ja tas būtu paveikts, ēka būtu varējusi pretendēt uz pašvaldības palīdzību bīstamības novēršanai.
Rīgas pašvaldības būvinspektors pēc avārijas situācijas izveidošanās veicis ēku vizuālo apskati, kuras laikā konstatētas būtiskas plaisas K. Valdemāra ielas 117. nama fasādēs, kāpņu laidos, iekšsienās, logu rāmju deformācijas, kā arī loga stiklojuma plīsums. 119. namam konstatēti dzegas izdrupumi, plaisas fasādēs un ēkas vertikalitātes izmaiņas – piektā stāva līmenī par vairākiem desmitiem centimetru uz pagalma pusi. Ēkas atrodas pie K. Valdemāra ielas ar intensīvu transporta kustību, tādēļ transporta kustības radītā vibrācija var radīt papildu apdraudējumu. Ņemot vērā konstatētos apstākļus, ēku tālāka ekspluatācija un satiksme K. Valdemāra ielas posmā pagaidām aizliegta, ēkās atslēgtas komunikācijas.
Trīs iedzīvotāji no evakuētajām ēkām Krišjāņa Valdemāra ielā lūguši atbalstu izmitināšanai, svētdien preses brīfingā sacīja Rīgas vicemēre Linda Ozola. Pašlaik iedzīvotāji mājās atgriezties nevar, nav iespējams pat ieiet ēkās pēc mantām. Ozola arī norādīja, ka arī tie iedzīvotāji, kas pašreiz raduši patvērumu pie draugiem, var vērsties pēc patvēruma, un, lai to saņemtu, jāvēršas Rīgas pašvaldības policijā. Iedzīvotājiem ir iespējams pieteikties krīzes pabalstam Rīgas sociālajā dienestā. Vienam cilvēkam pabalsts pienākas 620 eiro vai 1240 eiro uz vienu mājsaimniecību.
