Kurš vainojams likstā, un kāpēc plaisā nami Kr.Valdemāra ielā? 79
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvadītajā piektdienā Rīgā no diviem dzīvojamiem namiem Krišjāņa Valdemāra ielā 117 un 119 ugunsdzēsēji evakuēja 33 iedzīvotājus – namu sienās bija parādījušās draudīgas plaisas. Rīgas pašvaldības uzaicinātais būvinspektors vēlāk atklājis plaisas 117. nama fasādē, kāpņu laidos un iekštelpu sienās. 119. namā piedevām vēl atklājies, ka ēka sašķiebusies – piektā stāva līmenī par vairākiem desmitiem centimetru uz pagalma pusi…
Kurš vainojams likstā, un kāpēc plaisā nami? Notikušajā Rīgas pašvaldība noveļ vainu uz iedzīvotājiem, kuri par maz darījuši viņiem piederošo īpašumu uzturēšanā. Dzīvokļu īpašniekiem kopīgi ar pārvaldnieku, lūk, ir likumā noteikts pienākums ik gadu veikt vizuālo apsekošanu un ne retāk kā vienu reizi desmit gados veikt arī ēkas tehnisko apsekošanu. Pašvaldība jau agrāk esot par to atgādinājusi ēku īpašniekiem.
Diemžēl ēku pienācīga sakārtošana nenotiek. Pagājušajā gadā 119. namam gan esot veikta apsekošana un bijis izdots atzinums par bīstamības risku novēršanu. Bet nekāda rīcība neesot sekojusi. Savukārt 117. nama vecākais esot apņēmies pasūtīt ēkas tehnisko apsekošanu. Ja tas būtu izdarīts, ēka būtu varējusi pretendēt uz pašvaldības palīdzību bīstamības risku novēršanai.
Plaisas vismaz desmit gadus
“Rīgas pašvaldības rīcība, evakuējot iedzīvotājus no šiem namiem, šajos apstākļos man ir saprotama,” saka Valdemāra ielas 119. nama apsaimniekotājs un uzņēmuma “Rīgas namu apsaimniekotājs” vadītājs Igors Trubko. “Vienīgais, kas mani pārsteidz – anonīmais zvans pašvaldībai par plaisām, kuras parādījušās šo namu ārsienās it kā pēkšņi. Šīs plaisas tur ir jau vismaz desmit aizvadītos gadus – par to liecina, piemēram, tehniskā stāvokļa apsekojums un atzinums, kuru jau 2016. gadā izdevis šo namu toreizējais apsaimniekotājs – pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks”.”
Krišjāņa Valdemāra ielas 119. nama dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes loceklis Oļegs Soboļevs apgalvo, ka plaisas gan šajā, gan kaimiņu namā parādījušās laikā, kad ielas pretējā pusē sākusies toreizējās “Nordea”, tagad “Luminor” bankas ēkas būvniecība. Bijusi izrakta dziļa būvbedre, atsūknēts gruntsūdens, kas veicinājis apkārtējo namu pamatu nosēšanos un sienu plaisāšanu. 117. nama dzīvokļu īpašnieku vecākais, kurš tagad jau viņsaulē, pat esot vērsies tiesā ar prasību pret būvniekiem. Bet neko nav panācis.
Oļegs Soboļevs teic, ka neesot gluži tā, kā to pašlaik apgalvo pašvaldībā, proti, ka dzīvokļu īpašnieki paši neko negribot un nedarot. Viņa pārstāvētā dzīvokļu īpašnieku biedrība pasūtījusi nama grunts pamatnes nostiprināšanas projektu, kas jau esot gatavs. Tiklīdz tam būšot būvvaldes apstiprinājums, varēšot uzsākt nostiprināšanu, kas turklāt nevilksies mēnešiem ilgi un kas ļaus nama iedzīvotājiem atkal justies droši.
Krišjāņa Valdemāra ielas 117. nama dzīvokļu īpašnieku pilnvarnieks Ervīns Graudiņš teic, ka līdz šokējošajai iedzīvotāju evakuācijai nams tādā izskatā bijis jau vismaz desmit gadus. Viņaprāt, anonīmais zvans pašvaldībā un tam sekojusī evakuācija notikusi tāpēc, lai iedzīvotāji nesūdzētos par apkārtnē izvērsto vērienīgo būvniecību, kas arī cēlonis tam, kāpēc plaisā namu sienas.
Apdraudējums krietni plašāks
Publiskā telpā vairāki vecāka gadagājuma rīdzinieki izteikušies, ka šajā rajonā lēnām sēžas un plaisā ne tikai šie, bet arī citi nami. Viņuprāt, riska zonā patiesībā ir krietni plašāks galvaspilsētas rajons, nevis tikai šie pāris pieminētie nami.
Citu starpā tiek pieminēts nams Krišjāņa Valdemāra ielā 123, kurš sācis plaisāt jau pagājušā gadsimta 80. gados un no kura arī savulaik tika evakuēti iedzīvotāji. Kamēr tuvējā apkārtnē nesāka būvēt Tomsona terases, “Luminor” bankas ēku, Skanstes ielas debesskrāpjus, tikmēr nekas neesot sēdies un plaisājis. Bet ar tagadējo dzīvo autosatiksmi, dzīvokļu haotiskām pārbūvēm, agrāko purvaino vietu apbūvi un pāļu dzīšanas laikā radīto vibrāciju, agrāk celto namu sienās parādās plaisas, kuras kļūst arvien lielākas.
Jāmaina namu apsaimniekošanas kārtība
Arī Krišjāņa Valdemāra ielas 119. nama apsaimniekotājs – uzņēmuma “Rīgas namu apsaimniekotājs” vadītājs Igors Trubko pieļauj, ka plaisu cēlonis ir gan agrāk īstenotā apbūve, gan tā, kas iepretī šiem namiem notiek pašlaik.
Bet, viņaprāt, cēloņi ir vēl citi un dziļāki, tāpēc, lai kaut ko būtiski uzlabotu, viņaprāt, jāmaina arī namu apsaimniekošanas kārtība. Igors Trubko stāsta, ka par visiem ar nama uzturēšanu saistītajiem izdevumiem pašlaik var izlemt tikai un vienīgi dzīvokļu īpašnieki. Ēkas remontu Krišjāņa Valdemāra ielā 119 esot bijis plānots sākt jau pirms diviem gadiem. 2020. gadā pat esot bijis sagatavots atzinums par ēkas tehnisko stāvokli un veikts energoaudits.
Lai izstrādātu ēkas remonta projektu, kuru pēc tam iesniegtu apstiprināšanai būvvaldē, bija vajadzīgs dzīvokļu īpašnieku vairākuma lēmums. Diemžēl toreiz šo vairākumu nekā neizdevās savākt, tāpēc projekta izstrāde apstājās. Tikai 2022. gadā dzīvokļu īpašnieku biedrībai izdevās panākt šo vairākuma lēmumu un vienoties ar ēkas remonta projekta izstrādātāju un būvdarbu izpildītāju. Pašlaik ēkas remonta projekts jau esot gatavs. Atliktu to apstiprināt būvvaldē, ko, pēc Igora Trubko teiktā, tā esot apsolījusi izdarīt ārpus kārtas.
Igors Trubko uzskata, ka notikušais šajā un blakus namā vēlreiz apliecina, ka kaut kas steidzami jāmaina likumos, kas nosaka dzīvokļu īpašnieku un viņiem piederošā nama apsaimniekotāju tiesības un pienākumus. Ja pārvaldnieks, pieaicinot sertificētu būvinženieri, apseko namu un atklāj, ka tam nepieciešams remonts, tad viņam būtu tiesības pašam iesniegt remonta projektu būvvaldē bez atsevišķa dzīvokļu īpašnieku vairākuma pilnvarojuma.
Tātad rīkoties pašam, negaidot, kamēr par to izlems dzīvokļu īpašnieku vairākums, kuru bieži nekā neizdodas sapulcināt. Taču pašlaik Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums un Dzīvokļa īpašuma likums paredz, ka projekta iesniegšanai vajadzīga dzīvokļu īpašnieku piekrišana un pārvaldniekam izdota pilnvara. Ekonomikas ministrijā jau gan gudrojot, kā veicināt remontu dzīvojamos namos, kuros to iemītnieki paši nespēj vai negrib neko izlemt. Viņaprāt, ja tādas tiesības būtu, tad gan nami Krišjāņa Valdemāra ielā 119 un 117, gan citi sen jau būtu izremontēti.
Uz uzlabojumiem būs jāpagaida
Ekonomikas ministrijā, kā šķiet, sapratuši, ka kaut kas būtu jādara, lai veicinātu daudzstāvu dzīvojamo namu remontu, neļaujot iebrukt namu jumtiem un plaisāt sienām, kā tas aizvadītajos gados Rīgā, Jelgavā un citās pilsētās jau ir piedzīvots vairākkārt.
Tā Dzīvokļa īpašuma likumā gatavotie grozījumi paredz: ja kopsapulcē dzīvokļu īpašnieki nepārstāv vairākumu, tad to var sasaukt atkārtoti. Ja kopsapulce ar to pašu darba kārtību tiek atkārtoti sasaukta mēneša laikā, tad tā var izlemt neatkarīgi no tajā pārstāvēto dzīvokļu īpašumu skaita.
Ministrijā tāpat uzrakstīts jauns Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumprojekts, kurš paredz skaidrāk nodalīt dzīvokļu īpašnieku un māju pārvaldnieku tiesības un pienākumus. Cita starpā tas paredz to, par ko iestājas uzņēmuma “Rīgas namu apsaimniekotājs” vadītājs – pārvaldnieka tiesības rīkoties ar nama iedzīvotāju uzkrāto naudu, lai novērstu avārijas un uzsāktu ārpuskārtas remontu, kā arī laikus sagatavotu ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītus dokumentus.
Uz šiem un citiem uzlabojumiem dzīvojamo namu uzturēšanā namu iedzīvotājiem un pārvaldniekiem gan vēl būs jāpagaida vismaz līdz šā gada beigām, kamēr tos apstiprinās valdība un Saeima.
