– Vai no ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā pieminētajiem pasākumiem ir kāds, kas devis vislielāko uzlabojumu? 9
– Pašlaik tāda vienota plāna valstī nemaz nav. Jā, tāds bija saimnieciskās krīzes gados. To gan uzskata par izpildītu, visas ministrijas par paveikto ir atskaitījušās. Vienīgais plāns, kas reāli darbojas, ir par nelikumīgas akcīzes preču aprites ierobežošanu, kurā piedalās tiesībsargājošās iestādes un kuru VID pārrauga. Finanšu ministrija gan aktīvi strādā pie jauna cīņas plāna sagatavošanas. Pērn Ministru prezidente izveidoja padomi cīņai ar ēnu ekonomiku, šogad vasaras sākumā tika sarīkota pirmā padomes sanāksme, kurā cita starpā VID prezentēja, kas šai ziņā izdarīts un ko darīsim turpmāk. Plāna sastādīšanai tika gaidīti priekšlikumi arī no citām valsts pārvaldes iestādēm, sevišķi no Ekonomikas ministrijas, bet pagaidām šis plāns ir diezgan pašķidrs. Vairāk darba citas iestādes bija ieguldījušas VID ideju kritizēšanai, nevis savu ideju ģenerēšanai.
– Kādā no “LA” rīkotajām diskusijām LTRK valdes priekšsēdētāja vietnieks Andris Vanags pameta ideju, ka iedzīvotājiem vajadzētu atmaksāt nodokli arī par būvdarbiem – māju celtniecību, dzīvokļu remontiem. Tādējādi no pagrīdes būtu spiesti iznākt nelegālo būvmateriālu tirgotāji, būvētāji un citi būvniecībā iesaistītie. Ko par to domājat?
– Zinu, ka, piemēram, Somijā, ir ieviesta šāda kārtība, proti, līdzīgi kā mēs atmaksājam daļu par ārstniecības, izglītības izdevumiem, tur tiek līdzīgi atmaksāti būvniecības un remontu izdevumi. Taču mūsu gadījumā vispirms būtu jānoskaidro, vai mūsu valsts var to atļauties finansiāli. Protams, to nevar vērtēt tikai kā papildu izdevumus valsts budžetā. Jālūko, kādi būs ieguvumi no būvnieku ienākumu legalizēšanas. Pašlaik būvniecības nozarē vislielākā naudas plūsma un visvairāk nodarbināto ir valsts un pašvaldības pasūtījumos. Manuprāt, vispirms jāpanāk, lai valsts un pašvaldības apmaksā rēķinus nevis pēc mākslīgi “uzpūstajiem”, bet pēc reālajiem izcenojumiem, tādējādi arī sakārtojot ģenerāluzņēmēju un apakšuzņēmēju attiecības. Un tikai tad varētu pievērsties LTRK piedāvājuma izvērtēšanai.
– Jūsu prognoze budžeta ieņēmumiem?
– Kā jau sacīju, kaut arī ieņēmumi atpaliek no plānotā, pašlaik es nedomāju, ka šī gada budžets būtu apdraudēts. Nākamā gada budžeta pieaugumu, protams, var prognozēt. Vai nākamā gada ieņēmumu pieaugums būs par 3 vai par 7 procentiem, to pagaidām man grūti teikt. Ja būtu 4 procenti, domāju, ka to varētu izpildīt. Taču šeit vēl ir daudz nezināmo.
