Plaisa budžetā palielinās. Saruna ar VID ģenerāldirektori Ināru Pētersoni 9
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ināru Pētersoni iztaujāja “LA” žurnālisti Ivars Bušmanis un Zigfrīds Dzedulis.
– Kā veicies ar nodokļu ieņēmumiem pēc astoņiem aizvadītajiem mēnešiem? Augusta sākumā vēstījāt, ka septiņos mēnešos tie par 35 miljoniem eiro atpaliek no plānotajiem.
– Diemžēl no plāna atpaliekam arī pēc astoņiem aizvadītajiem mēnešiem. Ieņēmumi ir par 47 miljoniem eiro mazāki, nekā plānots. Pirmo pusgadu beidzot, no plāna atpalikām par 10 miljoniem, bet pēc septiņiem aizvadītajiem mēnešiem vēl par 25 miljoniem. Augustā iztrūkums pieaudzis par 12 miljoniem eiro.
Tiesa, salīdzinot ar ieņēmumiem pagājušā gada astoņos mēnešos, šogad tie ir lielāki par vairāk nekā 211 miljoniem eiro, kas nodrošina 4,5 % pieaugumu.
– Cēloņi iztrūkumam?
– Kaut arī mums ir triju gadu budžets, jāatzīst, ka nereti ieņēmumi tiek “pielāgoti” izdevumu vēlmēm. Parasti sākumā FM plāno ekonomiski pamatotus ieņēmumus, pēc tam seko ministriju vēlmes pēc izdevumiem, un veidojas naudas iztrūkums. Tad seko sabiedrībā nepopulāri lēmumi mainīt nodokļu politiku, tiek steigšus gudrots par kādu ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu, kas varētu dot šos papildu ieņēmumus.
Iepriekšējais gads vispār ir savdabīgs, proti, lai iegūtu nepieciešamos līdzekļus, tika sagatavoti vairāki likumprojekti, kas ļautu efektīvāk cīnīties ar ēnu ekonomiku, taču daļa tā arī netika pieņemta, bet prognozētie nodokļu ieņēmumi netika samazināti. Joprojām nav pieņemts, piemēram, likumprojekts par informācijas apmaiņu starp VID un kredītiestādēm. Ar kredītiestādēm it kā esam vienojušies, ka saņemsim informāciju par viņu klientu veiktiem aizdomīgiem darījumiem. Kredītiestādes var sniegt mums to pēc saviem ieskatiem, nevis pēc aizdomīgo darījumu konkrētajām pazīmēm. Manuprāt, tas nav pareizi.
Protams, ieņēmumu samazinājumam ir arī citi iemesli, piemēram, Eiropas Savienības dalībvalstu un Krievijas savstarpējās ekonomiskās sankcijas, tostarp nesenais Krievijas lēmums aizliegt mūsu zivju produkcijas eksportu. Nodokļu ieņēmumus ietekmē arī ēnu ekonomikas īpatsvars, kas varētu būt 23–25% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
