Pizas tornis vairs negāžas 0
Slavanais Pizas tornis ir stabilizējies, vairs nekrīt un pat nedaudz iztaisnojies, trešdien Itālijas medijiem paziņojusi ekspertu grupa, kas pēdējos 17 gadus uzrauga, kā notiek 12. gadsimtā celtā torņa inženiertehniskie glābšanas darbi.
Pizas universitātes inženiertehnisko zinātņu profesors Nunciante Skvelja presei apgalvojis, ka 57 metrus augstā būve pēdējā laikā iztaisnojusies par vairāk nekā 4 cm.
“Pizas tornis ir stabils un tā slīpums ļoti lēnām samazinās. Torņa stabilitāte ir visbūtiskākā. Tā ir vēl labāka nekā gaidījām,” uzsvēris profesors Skvelja. Zvanu torņa būve Pizas katedrāles priekšā aizsākās 1173. gadā, kad Piza bija viena no bagātākajām un ietekmīgākajām Itālijas pilsētvalstīm.
Tornim vajadzēja simbolizēt pilsētas varenību, taču tas sāka šķiebties jau pēc trešā stāva uzbūvēšanas. Izrādījās, ka māla un smilšu slānis pie pamata dienvidu pusē ir mīkstāks nekā ziemeļos.
Nākamajos gadsimtos bija vairāki mēģinājumi torni glābt. Tie nesekmējās un celtne turpināja šķiebties. Līdz 1990. gadam tūristi pa vītņu kāpnēm varēja nonākt skatu platformā torņa augšpusē, tomēr minētajā gadā tika konstatēts, ka būves slīpums gadā pieaug par milimetru, turklāt tornis, gāžoties, lēnām griežas arī ap savu asi.
Brīdī, kad nobīde no vertikālās ass sasniedza jau teju 4,5 metrus, torni nolēma apmeklētājiem slēgt. Eksperti aprēķināja, ka, krišanai turpinoties, ap 2000. gadu tornis var nogāzties. Tādēļ 1993. gadā tika uzsākta Pizas torņa glābšanas programma.
Šobrīd tornis jau krietnu laiku kā atkal atvērts apmeklētājiem un tā nobīde no vertikālās ass ir 3,9 m. Koriģēšanas darbi pagaidām izmaksājuši ap 224 miljonus eiro.
Jāatzīmē, ka “krītošais tornis” piesaista ne tikai tūristu, bet arī teroristu uzmanību. 2016. gada augustā Itālijas varasiestādes izraidīja no valsts Tunisijas pilsoni, kurš sociālajos tīklos bija apsveicis džihādistu uzbrukumus Eiropā un izteicās, ka viņš uzbruktu Pizas tornim. Policija toreiz nesniedza sīkāku informāciju par plānotā uzbrukuma detaļām.
