MUSKUĻI UN SAITES 0
Konsultante SABĪNE TILTA,
Raivja Aršauska veselības centra fizioterapeite
Arvien vairāk cilvēku dara tā dēvēto sēdošo darbu, tādēļ liela daļa muskuļu nemitīgi ir saspringti. Kad muskulis ir sasprindzis, tas spiežas virsū blakusesošajiem asinsvadiem, tāpēc tie piedzīvo skābekļa trūkumu. Piemēram, ja palielinās kāds no kakla muskuļiem, var tikt aizspiesti ceļi, kas apasiņo galvu. Tas nereti izraisa galvassāpes, reiboņus un nelabu dūšu. Ejot pirtī, ķermenis uzsilst, un punkti, kas iepriekš bija savilkti, lēnām atlaižas, paātrinās asinsrite, un organisms var funkcionēt pilnvērtīgāk.
Doties karsēties nevajadzētu agrāk kā divas stundas pēc ēšanas – gan aknas, gan kuņģis un nieres pirtī piedzīvo lielāku slodzi nekā ikdienā, tāpēc arī neilgi pirms procedūras un tās laikā būtu jāsamazina ūdens patēriņš, bet par alkoholu jāaizmirst vispār.
Pirti nedrīkst apmeklēt akūtu muguras sāpju gadījumā, ja ir potīšu sastiepumi vai mežģījumi, vaļējas, lielas brūces, onkoloģiskas slimības, masīvi sasitumi ar tūsku vai nesen piedzīvota operācija. Ir pacienti, kas nepievērš uzmanību nelielām muguras sāpēm, dodas pirtī un nākamajā dienā nevar piecelties no gultas. Ja ir šaubas par savu veselību, labāk neriskēt, bet doties pie ārsta.
Sildīšana palīdzēs tiem, kam ir rētaudu izraisīti kustību ierobežojumi. Taču efekts būs vien tad, ja traucējumi radušies nesen. Karsējot rētaudi kļūst elastīgāki, tāpēc pieaug kustību apjoms.
Pirtī sportisti spēj ātrāk atbrīvoties no pienskābes uzkrātajiem galaproduktiem un nedaudz labot muskulatūras disbalansu. Ja nav pārliecības par savu sirds asinsvadu stāvokli, pēc sporta karsēties nevajadzētu. Ultramaratoni, rogainingi, triatloni rada lielu slodzi ķermenim, tas neatgūstas pāris stundās, tāpēc nevajag iet pirtī dienā, kad finišēts. Labāk nogaidīt vismaz 24 stundas.
