Pirts zem dakteru lupas: kurš un cik daudz var pērties? Kādu labumu gūst? 0
ĀDA UN MATI
Man ir kāju sēnīte – vai drīkstu iet pirtī? Par ko liecina sirdsklauves pēršanās laikā? Vai karsēties drīkst tūlīt pēc sporta zāles apmeklējuma? Uz šiem un vēl citiem jautājumiem atbild dažādu medicīnas jomu speciālisti.
Konsultante VITA PRIEDĪTE,
Veselības centra 4 Dermatoloģijas klīnikas dermatoveneroloģe
Kad cilvēks iet pirtī, pakāpeniski sasilst viss organisms. Ādā paplašinās asinsvadi, atveras poras, un tā tiek labāk apgādāta ar barības vielām un skābekli.
Bieži tiek uzdots jautājums – vai pirtī var inficēties ar seksuāli transmisīvajām slimībām? Ja uz lāvas sēž persona ar šādu slimību un tūlīt tajā pašā vietā apsēžas cits cilvēks, tad tas varbūt ir iespējams. Tomēr jāsaka, ka teorētiski ir, bet praktiski nē. Vairāk būtu jāuztraucas par izplatītajām kāju sēnīšu infekcijām. Lai no tām izvairītos, jālieto peldčības. Lipīgs ir arī kašķis, taču no tā nav iespējams sevi pasargāt, tāpēc kašķa slimniekiem, cienot citus, nevajadzētu apmeklēt publiskās pirtis.
Karsējoties var saasināties esošās kaites, tāpēc no procedūras jāatsakās, ja ir aukstumpumpas, strutaini izsitumi un citi akūti ādas iekaisumi. Parasti pirti neiesaka arī tiem, kas sirgst ar rozāciju (paplašināti sejas asinsvadi), tomēr retu reizi arī viņi to var atļauties. Šiem pacientiem, lai karstais gaiss peroties neskartu seju, uz tās ieteicams uzlikt vēsā ūdenī pamērcētu slotu.
Pirts procedūras nāks par labu gan tiem, kam pinnes, gan tiem, kam ir izteikti sausa āda, – tā tiks attīrīta un saņems vairāk barības vielu.
Izmantojot karstā mikroklimata priekšrocības, matos var ieklāt dažādas maskas vai eļļas – siltumā to iedarbība būs spēcīgāka nekā mājas apstākļos.
Ikvienam, ejot pirtī, jāizmanto no dabīgiem materiāliem veidota galvassega. Tas jādara divu iemeslu dēļ: pirmkārt, galva atrodas augstāk, kur gaiss ir karstāks, otrkārt, jāaizsargā mati – tie var izžūt, kļūt trausli, nespodri.
Papildu procedūras katram jāpielāgo individuāli – ne visiem der raupjš skrubis un vienādi higiēniskie līdzekļi. Pirtsslotās ir daudz ārstniecisku vielu, taču reizēm pēršanas process var būt traumatisks. Dažu koku (eikalipta, ozola) pirtsslotu lapas labāk uzņem siltumu, tāpēc, ja cilvēks ir ļoti izturīgs, var netīši sev radīt vieglas pakāpes apdegumus. Savukārt kadiķa zaru slotas ir nedaudz asas, tāpēc jutīgai ādai var rasties mikrotraumas. Tādā gadījumā ieteicams izvēlēties bērza, liepas vai kāda cita maiga koka zaru slotiņas. Ja jūt, ka pēršanās rada diskomfortu, der atcerēties, ka lapām ne vienmēr jāpieskaras ķermenim, – var pērties, neskarot ādu, izbaudot gaisa plūsmu un aromātu.
Pirmās reizes pirtī ieteicams doties ar kādu pieredzējušu draugu vai zinošu pirtnieku, kas palīdzēs orientēties procesā.
Pēc katras izsildīšanās obligāti jāatvēsinās. Nereti cilvēki gatavi apliet ķermeni ar aukstu ūdeni, taču galva paliek neskarta. Šāda situācijā veidojas karstuma disbalanss un var kļūt slikti. Ierasts, ka pēc pirts lec āliņģī, ierīvējas ar sniegu vai sērsnas skrubi. Par pēkšņo atšķirību starp aukstumu un karstumu nav jāuztraucas, tas ir gluži tāpat kā iet kontrastdušā, kas tonizē ādu, stiprina asinsvadus un imunitāti.
