Dēlīšiem – taisnas malas 0
Agrāk kubla dēļu savienojuma vietas veidoja pusapaļas, tomēr laika gaitā pierādījies, ka šis paņēmiens ir nepareizs. Kokam piebriestot, pusapaļā dēļa daļa darbojās kā truls cirvis un otru dēli plēš vaļā. Daudz labāk dēļu malas atstāt taisnas – kā mucām. Tad saskarsmes virsma, kokam piebriestot, ir visstabilākā. Dēļu augšmalā savienojuma vietā var iestrādāt t.s. cepumus – galdniecībā izmantojamus koka savienojuma elementus. Tie palīdzēs noturēt kubla dēļus vietā.
Pusapaļais dēļu malu frēzējums gan ļauj veidot jebkuras formas – gan elipsveida, gan ovālus – kublus. Ar dēļiem, kam malas taisnas, vien nofrēzētas noteiktā slīpumā, izveidot šīs formas ir ļoti sarežģīti, pat neiespējami. Visvieglāk izgatavot apaļus kublus – tiem visi dēlīši ir vienādi.
Vienkārši aprēķini
Kad izvēlēts kubla diametrs (optimāls izmērs ir 1,8 m diametrā, 1,2 m augstumā; tajā pietiks vietas 4–6 cilvēkiem), jāzina dēlīša platums un jāizmanto riņķa līnijas garuma aprēķināšanas formula C = 2πR, kur C ir riņķa līnijas garums, R – riņķa rādiuss, π ≈ 3,14. Zinot riņķa līnijas garumu un viena dēlīša platumu, var aprēķināt dēlīšu skaitu. Savukārt leņķi, kādā jānofrēzē katra dēlīša sānu malas, iegūst, 360 grādus (pilns riņķis) dalot ar sagatavju skaitu un iegūto rezultātu dalot ar divi.
Ļoti rūpīgi un precīzi jāizgatavo kubla grīda. Turklāt ar silikona hermētiķi palīdzēt nevarēs. No dēļu apakšas līdz vietai, kur iefrēzē gropi grīdai, jāatstāj vismaz 8–10 cm, lai, kokam uzbriestot, šaurā šķēpelīte neatplīstu. Turklāt grīdas dēļiem jābūt par 1–1,5 mm biezākiem nekā tiem paredzētajai gropei. Dēļu kanti nedaudz noslīpē un gropē iedzen ar dzīšanu. Gropes dziļums – 15 mm. Savukārt apakšējai stīpai jābūt grīdas līmenī vai nedaudz zem tās, lai, kokam piebriestot, sānu dēļus neizlocītu.
Sēdēšanai ērtāks ir kubls, kam augšpuse ir platāka par apakšpusi, taču tam dēļu forma ir sarežģītāka. Kokam izžūstot, stīpas var nokrist zemāk, un nolikt tās agrākajā vietā būs ļoti grūti. Labāk lai kublam ir šaurāka augšpuse un platāka apakšpuse. Stīpām nav iespēju nokrist, pat kublam izžūstot. Ja izvēlas taisno variantu – nepieciešama stīpa, kuras garumu var regulēt ar vītņu stieni.
Izvēloties kurtuvi, jāņem vērā, ka kublā iebūvētā darbosies efektīvāk. Tai jābūt izgatavotai no nerūsējoša tērauda vai alumīnija. Galvenais – izveidot pēc iespējas lielāku sildvirsmu, tāpēc krāsniņas konstrukcijā jāparedz vairākas caurules, pa kurām cirkulēs ūdens. Tomēr pārāk sarežģīt konstrukciju nav nepieciešams. Būtiski ir pēc iespējas ātrāk uzsildīt ūdeni. Jākurina uz pilnu klapi, kaut vai pa skursteni liesma redzama. Krāsniņas ārsienas tik un tā nesakarsīs vairāk kā ūdens pie tām. Daļu, kas atrodas virs ūdens, var norobežot ar dēļu sētiņu. Plauktiņu, kur novietot vīna glāzi vai sveces, labāk novietot šķērsām kublam, nevis uz tā malas. Tās neaizskalos vilnis, kad kublā iekāps kāds raženāks ūdens procedūru baudītājs.
