Iekausta un dzīvo laimīgi 0
Senākos laikos vīrs ar sievu gāja uz pirti ik sestdienu, viens otru nopēra, izvicinājās krietni ar slotām, pēc tam atkal varēja dzīvot laimē un sirsnībā. Kopdzīvē mēdz izaugt visādi asumiņi. Pirtī to visu var dabūt nost, sakārtot enerģētiku, līdz ar to attiecības uzlabojas. Mūsdienās laulātie nereti nevēlas iet uz pirti kopā. Vīrs grib, lai pērtuvē būtu augsta temperatūra, bet sievai tā šķiet par karstu. “Ja gribas karstāku, lai piešauj mitrumu. Taču svarīgi būt pirtī kopā, savstarpēji nopērties. Milzīgs karstums vispār nav vajadzīgs. Nevajag vairāk par 60 grādiem, citādi cilvēks enerģētiski aizveras. Kāds paziņa no Latgales allaž lielījās, ka peras gandrīz 200 grādos. Aizbraucu pie viņa uz pirti, lūdzu, lai pērtuvi izlaista, pamatīgi atdzesē. Vīriņš vaimanāja, ka nosalšot, būšot uz lāvas jāņem vatenis un pižiks… Kad beidzu pērt, viņš knapi nolīda no lāvas, tik relaksēts jutās. Tas tāpēc, ka stihijas beidzot bija līdzsvarā, rituāls ieguva citādu jēgu.
Pirtī vajadzētu justies kā bērnam mammas puncī – jauki un tīkami. Es peru tikai 45 grādos, iztieku pat bez cepures. Uzskatu, ka pirtī jebkurš apģērbs ir bremze enerģijas plūsmai. Ja ir jutīga sejas āda, var taču galvā uzlikt pavērtu slotiņu.”
Daudzi uzskata, ka vīrietim obligāti jāper sieviete un otrādi, lai apmainītos enerģijām. Gvido Apšinieks saka – vienalga, jo tas, kurš per, kļūst par pirtnieku, un viņa dzimumam nav nozīmes.
