Nemels uz lāvas! 0
“Ūdenim ir atmiņa. Krāsns akmeņiem uzmestais ūdens maina savu struktūru, pārvēršas tvaikā, līdz ar to zūd visa tajā esošā informācija. Līdzīgi kā ūdeni sasaldējot un atkausējot, vai uzvārot – arī tajā nav informācijas, kā balta lapa. Līdz ar to spēj uztvert jebkuru informāciju,” uzskata pirtnieks.
Ja lāviņu telpā jeb pērtuvē kāds sāk šķendēties, aprunāt kaimiņus vai lamāt politiķus, pirts tvaiks strukturējas ar šo informāciju. Gan viņš pats, gan visi citi spiesti atrasties negāciju ietekmē. “Pēc tam brīnās – kādēļ pēc pirts neiestājās gaidītais labums? Kā gan var būt labi, ja izveido enerģētisko dubļu peļķi, kurā paši sēž?! Labvēlīgas sarunas un smiekli gan neko ļaunu nenodara, tomēr lieki pļāpāt nevajadzētu. Ne velti senatnē daudzās pirtiņās bija logs. Kad informatīvais biezoknis kļūst pārāk biezs, telpu var izvēdināt, palūdzot, lai negācijas atstāj ēku.”
Lāviņu telpu vajadzētu vēdināt ik reizi, kad beidz pērties, vēl visu noskalot ar ūdeni, lai zūd enerģijas sabiezējumi, viss ir tīrs un svaigs.Arī pašas ēkas enerģētika tiek piesārņota, ja savas pirts telpas mēdz aizlienēt draugu kompānijām – pasvinēšanai. To drīkst, ja vien pirtī netiek lietots alkohols. Telpa visu atceras. Gvido Apšinieks stāsta: lai šādu ēku spētu attīrīt, enerģētiski jābūt ļoti spēcīgam. Viņa ģimenes pirtī Cēsu pusē grādīgais nekad neesot lietots, pat būvnieki atrasti tādi, kuri nedzer.
