Katrai stihijai sava vieta 0
Pirtī virmo sasilis gaiss. Uguns uzkarsētiem akmeņiem uzlejam ūdeni – ceļas tvaiki. Zemes stihiju pārstāv slotas un augi. Ja visas stihijas ir līdzsvarotas, mūs pārņem burvīgas sajūtas.
Pirtiņas vide un slotu enerģētiskā iedarbība rada noskaņu, kādā daudz vieglāk rodama saskarsme ar dabas spēku. Dažreiz, ja par maz darbojas ar augiem, ja pirts slota gadījusies vārga, stihiju līdzsvars tiek izjaukts.
Nevajag likt akcentu uz kaut ko vienu, piemēram, censties pēc augstas temperatūras. Nereti cilvēkam sakrājies par daudz stresa, grib to it kā nosvilināt, tāpēc ilgstoši sēž pērtuvē uz augšējās lāvas, kamēr ausis svilst. “Taču labuma no tā nav, jo ir par daudz Uguns stihijas. Līdz ar to nevis atbrīvojas no problēmām, bet koncentrē tās konkrētā organisma vietā un tad brīnās, kādēļ pēc pirts sāp galva, sirds gurst vai pavilkties nevar,” atklāj pirtnieks.
Daudz kas atkarīgs no mitruma pakāpes pērtuvē – tieši tas izvelk no organisma visu lieko. Ne velti saka, ka pirtī iespējams nonākt meditatīvā stāvoklī – enerģētiskais ķermenis atdalās no fiziskā, saglabājot saikni ar to.
Lejot ūdeni uz sakarsētajiem akmeņiem, rodas gars. Ienākot pērtuvē, sūtām pirts gariņam sveicienu, bet, dodoties mājās, pasakām paldies un atvadāmies.
