Pirts – cik tuvu no kaimiņa? 0
“Mūsu un kaimiņu zemes teritorijas atdala žogs. Pirms kāda laika kaimiņi vaicāja, vai drīkstētu pie žoga uzcelt šķūni. Piekritām, bet kaimiņi ir uzcēluši viesu namiņu ar pirti. Kādā attālumā no žoga drīkst celt pirti?”, jautā GUNĀRS no Rīgas.
Civillikuma 1091. pants nosaka – jaunceļamās sienās logus uz blakusesošā zemesgabala pusi drīkst ietaisīt tikai tad, ja šīs sienas atrodas ne tuvāk kā četrus metrus no robežas. Taču, ceļot jebkuru būvi, būtiski ievērot ne tikai Civillikumā noteikto, bet arī būvniecību regulējošos normatīvos aktus, piemēram, Noteikumus par Latvijas būvnormatīvu. LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība”, kur norādīti minimālie ugunsdrošības attālumi starp būvēm.
Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja biroja galvenā speciāliste Kristīne Bašķere skaidro, ka Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (RTIAN) nosaka – savrupmājas apbūves teritorijā ikvienas ēkas ārējai sienai jāatrodas ne tuvāk par 3 metriem no zemesgabala robežas, ja šajā sienā nav logu, vai ne tuvāk par 4 metriem no zemesgabala robežas, ja konkrētajā ēkas sienā ir logi. Izņēmums iespējams, ja saņemta blakusesošā zemesgabala īpašnieka rakstiska piekrišana uz būvobjekta ģenerālplāna rasējuma lapas. “Gan RTIAN, gan Ministru kabineta noteikumi Nr. 529 Ēku būvnoteikumi norāda, ka piekrišanai no trešajām personām jābūt nepārprotamai un mutisks saskaņojums nav uzskatāms par nepārprotamu vienošanos,” uzsver Kristīne Bašķere.
Svarīgi atcerēties, ka jebkuras būves jāsaskaņo būvvaldē, to skaitā arī palīgēkas, piemēram, pirts, šķūnis, pagrabs vai siltumnīca. “Ja palīgēka plānota līdz 25 kvadrātmetru platībai, pirms tās celšanas Rīgas pilsētas būvvaldē jāiesniedz paskaidrojuma raksts. Ja platība ir lielāka, nepieciešams būvprojekts,” skaidro Kristīne Bašķere. Savukārt, ja ir aizdomas, ka kaimiņu būve uzcelta, pārkāpjot būvnoteikumu normas, var vērsties būvvaldē ar lūgumu pārbaudīt būves tiesiskumu.
