Pirtniece: “Senākos laikos pirts rituāli nebija populāri” 0
Agrāk pirts kā nepieciešamība
Latviešiem pirts izsenis ir bijusi vieta, kur ne vien mazgāties, bet arī runāties ar Dievu, precīzāk sakot, tāda kā sava veida baznīca, uzskata pirtniece un „Pirts skolas” pasniedzēja Vineta Saulīte. Taču, protams, pati pirts misija ir vienkāršāka un praktiskāka. Tie daudzie paaudžu paaudzēs iecienījuši pērties un tādējādi atsvabināt ķermeni no dienas smaguma. Tā vai citādi, ir jāapzina nianses, kas būtu jāievēro pirms došanās uz pirti.
Sākot savu stāstījumu par pirts rituāliem, Vineta Saulīte vispirms iepazīstina ar to, kas tie tādi vispār ir. „Cik esmu interesējusies, jāteic, ka senākos laikos tie nebija populāri,” viņa atklāj. „Cilvēki savā laikā negāja uz pirti izbaudīt kādus rituālus – tolaik pirts tradīcijas bija neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Ja tā bija reize nedēļā, kad ģimene gāja pirtī mazgāties, tas pats bija tāds īpašs notikums. Tāpat lieli godi un svētki bija bērniņa nākšana pasaulē. Arī jau skumjāka reize – cilvēka aiziešana no dzīves – bija saistīta ar pirti.”
„Šobrīd katrs pirtnieks izveidojis savus rituālus,” turpina Vineta Saulīte. „Jā, parasti, kaut kas lielākā vai mazākā mērā saskan ar dabas ritumu un ritmu. Ir pavasara, vasaras, rudens un ziemas saulgrieži un saulstāvji – tad var piemērot pirts rituālu šiem dabas ritmiem. Tāpat pie rituāla var pieskaitīt tās pašas zināmās, nu jau popularitāti iegūstošās un par modes trendu kļuvušās pirtīžas, ko taisa mazam bērniņam.
Lielākoties cilvēki uzskata, ka tā ir saru dzīšana, bet īstenībā tas viss ir daudz dziļāks un nozīmīgāks par pašu fizioloģisko procesu. Pirtīža vispār ir tādas laipas likšana laimīgam liktenim. Tās virsuzdevums ir piesaukt bērnam augstākos spēkus, kas sargātu un vadītu viņu garajās dzīves gaitās. Un bezgala svarīgi jau ir tas, ka ar pirtīžu tiek pabeigta bērna un mātes enerģētiskā atdalīšanās, ar to apliecinot, ka abi vairs nav viena, bet gan divas atsevišķas dvēseles, kad katrai ir savs liktenis.
Un tikai treškārt tā ir arī saru dzīšana. Tā ir bērna ķermeņa attīrīšana no grūtniecības laikā izveidojušās sierveida kārtiņas ar medicīnisko nosaukumu verniks. Un tas ir fizioloģisks process, kas arī piedien rituālam. Bet galvenie ir tie pirmie – tas nākotnes radīšanas virsuzdevums. Proti, sargāt un vadīt nākotni. Otrs svarīgākais uzdevums ir tā mātes un bērniņa atdalīšanās.
Jāsaka paldies Aelitai Vildei-Batņai, aromterapijas speciālistei, pirts skolas „Lielzemenes” vadītājai un pasniedzējai, kas youtube izvietojusi video par to, kā notiek pirtīža viņas pirtiņā. Un ir arī dūla, kura uzrakstījusi grāmatu par to, kā tam visam jānorit. Arī Ilze Jansone savā mazajā grāmatiņā par pirtniecību un dziedināšanu „Dziedniecība un zintniecība pirtī” nedaudz pieskārusies pirtīžām. Es domāju, ka ikviens pirtnieks vai pirts meistars to piekopj, ieliekot iekšā arī daļiņu sevis, savas sajūtas un zināšanas.”
