Augu ābeci apgūstot 0
Apstaigājot pļavu malas, doma, ka jāievāc arī tas, kas sētā zem deguna bieži paliek īsti nepamanīts.
Lupstājs – ļoti spēcīgs aromāts, auga gandrīz katrā lauku sētā, garšviela pie ēdieniem un ārstniecības augs ar plašu iedarbību.
Vērmele – mīļmāsiņa, bubulis bērnam, kurš negrib pusdienot veselīgu ēdienu. Ja streiko puncis, vieglvieglītiņa tēja sakārtos lietas. Vērmeli lietoju pirts telpas attīrīšanai, pievienoju skrubjiem – ar rūgtumu pret rūgtumu.
Citronmētras lapiņas kopā ar melisi un vībotni dzeru, kad nervi galīgi čupā. Recepti dzirdēju pa radio un joprojām lietoju melnajos brīžos. Man palīdz.
Raudene – lieliska garšviela un piedeva tējām, nomierinoša un uz miegu vedinoša. Vienīgi ar to nedrīkst pārforsēt.
Piparmētra, ābolmētra, protams, ir garšīgākās tējas ar divējādu dabu. No rīta uzmundrina, savukārt vakarā nomierina. Pirtī šie augi vēsina, rada sajūtu, ka nav tik karsti. Ja izteiktam karstummīlim slotā būs piparmētra, puse darba būs pazaudēta.
Kliņģerītes, kumelītes, lavanda – skaisti, smaržīgi, antibakteriāli augi, kas nomierina, relaksē. Ziediņi lieliski izdaiļo tējas krūzi, rotā pirts telpu un lāvu.
Salvija, īzops, rūta vēl tikai meklē pielietojumu, jo augu pasaulē taču esmu vēl tikko ienācēja un gudrību smelšanas ziņā kaut kur pašā sākumā. Un vispār tā ir nebeidzama mācība, kas turpināsies bezgalīgi.
Esmu pateicīga ikvienam pirtsmīlim, kurš, pirtsprocedūras kārodams, praktiski piespiež mani izkustēt pļavās, mežos, baudīt augus, sauli, lietu, putnus un dzīvību. Citādi nīktu pie televīzijas pults vai monitora. Mīļie – dzīvība un veselība ir tur ārā, pie dabas!
