Pirtniece „nezāļu medībās”. Ekspedīcija: ko šobrīd var atrast pļavās tējām, skrubjiem, pirtij 0
Saņēmusi trauksmes brīdinājumu, ka tiks pļauts mauriņš un siena pļava, pirtniece Santa Matveja steigšus dodas “medībās” papildināt ārstniecības augu krājumus. Grāmata padusē, pāris lina lakati pār plecu, un Santa uzmanīgi sāk vērot dabu zem kājām, lai pirms izkapts asmens pagūtu saplūkt augus, kas noderēs ne vien viņas ģimenei, bet arī pirtsmīļiem.
Sīrupi – pret saaukstēšanos un klepu
Pirmās sveicienam savas plaukstas pleš ceļmallapas – tās salasītas ievietošu katliņā, apliešu ar ūdeni, pāri izbēršu paku cukura un atstāšu uz mazas liesmiņas, savu stāstījumu sāk pirtniece. Sanāks sīrups – būs ziemā pie tējas un palīgs klepus laikā. Blakus daži, svaigi uzziedējuši sarkanā āboliņa puduri. Tos tveru mazā buntītē, lai pirtiņā liktu žāvēšanai – ziemā pa pāris ziedgalviņām varēs pievienot tējai ar medu.
Skrubis pirtsmīļiem
Fiziskai iedarbībai gatavoju augu pulverus. Tā kā iepriekš visu sagatavot nav laika, es daru tā: atnākot uz pirti, katram cilvēkam roka sniedzas pēc cita auga – pārlasu zināmo informāciju. Izjautāju par veselību un vēlmēm to uzlabot. Tikai tad, ja cilvēka vajadzības un auga spēja palīdzēt sakrīt, gatavoju augu pulveri. Vasarā tie var būt tikko plūkti zaļi augi, ziemā – slotiņās izkaltēti. Augus smalcinu virtuves kombainā.
Gatavojot skrubi, augam klāt var likt sāli, sodu, cukuru, medu, eļļu. Katram savs. Soda sausina ādu, medus pastiprina karstuma sajūtu, cukurs paātrina auga iedarbību, sāls to padziļina, eļļa atvieglo uzklāšanu. Kas vienam ir labs, tas otram kaitē. Tāpēc katram izvēlos savu – vislabāk man tīk strādāt ar tīru augu. To uz pirtī uzsildīta auguma uzbirdina un viegli ieglauda ādā. Vēlams, lai pirtsmīlis dotu augam pārdesmit minūtes iedarboties, taču allaž steidzīgā tauta reti kad to iztur un jau pēc piecām minūtēm skalojas nost.
Pelašķis – ne vien tējai, bet arī pirts slotiņām un skrubīšiem
Baltais pelašķis tikko ver pirmos ziedus – kamēr žūs, arī citi vēl paspēs uzziedēt. Agrāk lasīju tikai ziedus, tagad zinu, ka vērtība ir arī lapās un kātos. Tos jāsalasa tā pavairāk – daži “pinduki” jeb augu saišķīši noderēs pirts berzīšiem, daļa slotiņās, kā arī tējai un pat augu pulverim, ko kaisīt pirtsmīlim uz auguma.
Lai tiktu pie pelašķu slotas, augus sasienu – tad ērtāk žāvēt un uzglabāt. Pirtī pelašķu slotu diezin vai vicinātu – tā būtu liela izšķērdība, bet dažus zariņus var iesiet “kokteiļslotā”, ko kā spilventiņu paklāj zem galvas, vai dzesējamās slotās, ko savukārt liek pirtsmīlim uz galvas. Tāpat pelašķis noderēs arī smaržai un vasaras noskaņai citos gadalaikos.
Kam lieto pelašķi? Es to izmantoju veselībai. Kam tās kaut kur iztrūkst, meklēju padomu pie ārsta vai grāmatās.
Zinu, ka bioloģijas doktors un farmācijas speciālists Dailonis Pakalns, kurš ārstniecības augu izpētei veltījis visu mūžu, pelašķi iesaka ēstgribas uzlabošanai un gremošanas veicināšanai. Droga palīdz apturēt asiņošanu, palielināt asinsreci, mazināt gāzes, caureju, iekaisaumu, krampjus, tā veicina atkrēpošanu, tai ir pretmikrobu, spazmolītiskā, antialerģiskā, žultsdzenošā, savelkošā, sviedrējošā, imunitāti veicinošā un aromterapijas darbība. Pelašķus gan nedrīkst lietot grūtnieces, kā arī, ja ir aizdomas par tromboflebītu, jo tie biezina asinis.
