Izmantot dabas mūziku 0
Man vairs nav dārza, jo ļoti patīk nezāles. No katras zālītes un ziediņa plūst mīlestība, žēl tos izravēt.
Pirms pieciem gadiem viesojāmies Vācijas veselības saimniecībās. Tur kāda kundze iedeva katram spainīti un sūtīja lasīt nezāles. Tās likām uz maizes un ēdām, ļoti garšīgi. Vāciešiem nezāles speciāli jākultivē, bet mums taču aug pie katra pakša! Vācieši gatavo končas no 20 zālītēm, ko mēs vēl tielējamies, ko gaidām?!
No rīta agrāk pieceļos, izeju dārzā. Pieeju pie zieda, paņemu saujās rasu un lieku pie sejas. Tas ir ļoti uzmundrinošs smaržūdens, turklāt gluži par velti. Pateicos par jaunību un mīlestību.
Līdzīgi var uzburt bērza dušu. Pēc lietus eju pie bērza un papurinu zarus. Saņemu dušu ar strukturētu ūdeni.
Dalīties un ziedot
Apzinos sevi kā daļu no Visuma. Desmit procentus no tā, ko nopelnu, atdodu. Saskaitu, cik pienākas man, un cik – Visumam. Agrāk, kad tā nedarīju, regulāri gadījās zaudēt naudu – kādam aizdevu un nedabūju atpakaļ, samaksāju lielu summu par tūrisma braucienu, bet firma pazuda, izputēja… Sapratu, ka kaut ko nedaru, kā nākas. Sāku dalīties. Parasti ziedoju labdarībai. Neafišēju, iedodu, un viss.
Dalos ne tikai ar naudu, bet arī ar zināšanām un prasmēm. Kaut vai sarīkoju pirtiņu bez maksas, ja jūtu, ka šim cilvēkam to ļoti vajag.
* Visu Anitas dzīvesstāstu un receptes mundrākai dzīvei lasiet jūlija žurnālā “36,6 °C” vai tā elektroniskajā versijā. Rakstā uzzināsiet arī Anitas īpašo vasaras kūkas recepti.
