Dejot vienai un laimīgi 0
Mans sapnis – padejot visas dejas, kas ir pasaulē. Braucu uz Aglonu, tur mācāmies Austrumu dejas. Vēl es gribu iemācīties tango, izmēģināt šamaņu dejas un vēl, un vēl… Deja ir mans glābiņš. Vienam pēc grūtas dienas vajag izkliegties, citam pasēdēt klusumā, bet mana ātrā palīdzība ir dejošana. Atpūšos dejojot. Agrāk man vajadzēja partneri vai kompāniju, bet tagad varu virpuļot viena pati pa zālīti. Dejoju ar prieku.
Dot bērnam iespēju
Man ir tāds princips – ja no kaut kā baidos, tas ir jāiziet, jādodas savās bailēs. Arī bērniem to mācu. Viņiem nav viegli vadīt tūristu grupas, visu uzņemties pašiem. Bail, taču jādodas nezināmajā un jādara! Jaunākajai meitai Amandai ir septiņi gadi, viņa strādā zemeņu takā par karalieni. Sēž uz līkā bērza stumbra un gaida, kamēr māsa Patrīcija atved grupu. Nauda, ko nopelna, paliek viņām pašām. Visi mūsu bērni no piecu gadu vecuma šādi nodrošināja sevi. Taču arī pašiem viss jāaprēķina un jāizprāto – jānopērk produkti, jāizcep pīrāgs, jāsagādā trauciņi un končas, ar ko cienāt tūristus. Bērni ir mani vislielākie skolotāji. Skatos un apbrīnoju, kā viņi prot just, cik pilnasinīgi baudīt dzīvi.
