Izmantot dabas mūziku 0
Latgale un pirts ir nesaraujami jēdzieni. Bērnībā iepazinu visus rituālus. Taču man ļoti patīk mācīties, un reiz tiku uz pirtnieku semināru, uzzināju daudz vairāk. Turpināju skoloties, ieguvu pirtnieka sertifikātus, braukāju pa dažādiem festivāliem.
Man ļoti patīk siltums, arī tāpēc ir prieks strādāt pirtī. Uz lāvas visi ir dabiski, pirtī nav iespējams maskēties. Ikviens sajūt un atceras, ka viņš ir nekas cits kā gaisma un mīlestība. Atceras, ka pats ir tā zeme, kas zem kājām, ūdens, kurā mērcējas, gaiss, ko elpo. Pirtī pazūd laiks, visas rūpes paliek aiz durvīm.
Mūsu pirtī ir logs. Caur to labi var notikt transformācija, ir iespēja ieaicināt dievišķas būtnes. Es nevaru strādāt, ja pērtuvē nav loga. Atveru vaļā – dzirdams, cik skaisti viss šalko, kā čab lietus. Var jau sapirkt speciālus instrumentus, Tibetas traukus vai čakrafonus, bet daudz labākas ir dabas radītas, pirmatnējas skaņas. Tām ir cilvēkam visatbilstošākās frekvences, kas attīra, dziedina un piepilda.
Kad pēc pirts visi guļ zālītē, mudinu: izlasi vēstules, kas tev rakstītas debesīs, ieklausies koku lapu orķestrī, esi pats ar sevi, savu dvēseli un sirdi.
