Iet uz bērza restorānu 0
Man vairs nav dārza, jo ļoti patīk nezāles. No katras zālītes un ziediņa plūst mīlestība, žēl tos izravēt.
Pirms pieciem gadiem viesojāmies Vācijas veselības saimniecībās. Tur kāda kundze iedeva katram spainīti un sūtīja lasīt nezāles. Tās likām uz maizes un ēdām, ļoti garšīgi. Vāciešiem nezāles speciāli jākultivē, bet mums taču aug pie katra pakša! Vācieši gatavo končas no 20 zālītēm, ko mēs vēl tielējamies, ko gaidām?! Sāku nezāles izgaršot. Mācījos no grāmatām. Ļoti laba ir Rūtas Bērziņas-Bērzītes grāmata Aizslēposim pēc avotkresēm. Piemēram, pagājušajā gadā atklāju dižzirdzeni, jaunos dzinumus lieku salātos un zupās. Arī to sēklas ir laba piedeva, turklāt vairo enerģiju. Es kafiju nedzeru, tāpēc man noder. Man ļoti garšo purva bērza un lazdas lapu čipsi, tie man riekstu vietā. Vajag tikai lapiņas stiprāk sažāvēt, un visu ziemu var našķēties. Arī Islandes ķērpis man garšo.
Daudz mācos no dzīvniekiem un putniem. Mūsu ezerā gulbji izrok un ēd ūdens-augu saknītes. Es arī pamēģināju, ļoti gardas.
