Ļauties radošumam 0
Esmu vizuālās mākslas skolotāja Priežmalas pamatskolā. Pēc diploma – sporta skolotāja, savulaik pati sportoju, aizrāvos ar ložu šaušanu. Tomēr skolā strādāju vien divas dienas nedēļā, pārējo – mūsu saimniecībā. Tas gan nav dižs bizness. Toties pirtniecība ir mans dvēseles darbs. Savulaik uzcēlām pamatīgu viesu māju un pirti, centāmies nopelnīt. Viss nodega vienā naktī. Toreiz ļoti raudāju, jo bija zudis desmit gadu darbs un ieguldījumi. Taču pēc tam sāku vairāk domāt par savu dvēseli, sirdi. Jautāju sev: kāpēc esmu šajā pasaulē, kas man jāpaveic? Agrāk biju kā visi – darbs, māja, bērni, plīts, dārzs… Jutīgums, šī Dieva dāvana, man atvērās tikai pēc 40 gadu vecuma. Pamazām sāku sevi apzināties. Līdz ar to dzīvē daudz kas mainījās. Arī tas, ka izšķīrāmies ar vīru. Es viņu saprotu, nav viegli iet blakus cilvēkam, kurš ir citāds, atšķirīgs no vairākuma.
Zinu, ka viss notiek pēc dievišķa plāna. Kad strādāju, pats no sevis atnāk veids, kā darīt vēl labāk. Mans radošums nāk no Visuma. Ja jau esmu šeit, uz Zemes, gribu visu pamēģināt, uzzināt. Lai saprastu un apzinātos vēl vairāk, atrastu sevī to, ko vēl nepazīstu.