Pirtniece Anita Reščenko par pārmaiņām pēc tam, kad viss nodega 0
“Man paveicies, jo visu varu radīt no nekā, un šī radīšana man sagādā milzīgu prieku. Dzīvoju vietā, kur daba ir visapkārt,” saka pirtniece un veselības saimniecības izveidotāja Anita Reščenko no Kastuļinas pagasta Aglonas novadā.
Anitai laukos ir viss, kas viņas dzīvei nepieciešams, – pirts, kur būt laimīgai un palīdzēt citiem tādiem kļūt, saldi smaržojošs zemeņu lauks, spirgts gaiss un Latgales zeme. Viņa uzņem viesus un rīko labsajūtas rituālus pirtī. Guvusi atzinību arī pirtnieku čempionātos. Anitas rituālā ir ne tikai sasildītas koka ripas un bluķīši, bet arī cirvis un lāpsta. Man veicas izbaudīt nelielu masāžu – sajūtu gan cirvja asmens slīdēšanu pa miesu, gan izklauvēšanu ar sprunguļiem, kas atgādina naglu iesišanu.
Uz jautājumu, kur Anita visam ņem spēku un prieku, viņa atbild vienkārši: smeļos dabā un mācos no tās.
Ļauties radošumam
Pirtniecība ir mans dvēseles darbs. Savulaik uzcēlām pamatīgu viesu māju un pirti, centāmies nopelnīt. Viss nodega vienā naktī. Toreiz ļoti raudāju, jo bija zudis desmit gadu darbs. Taču pēc tam sāku vairāk domāt par savu dvēseli, sirdi. Jautāju sev: kāpēc esmu šajā pasaulē, kas man jāpaveic?
Jutīgums, šī Dieva dāvana, man atvērās tikai pēc 40 gadu vecuma.
Uz lāvas visi ir dabiski, pirtī nav iespējams maskēties. Pirtī pazūd laiks, visas rūpes paliek aiz durvīm.
Mūsu pirtī ir logs. Caur to labi var notikt transformācija, ir iespēja ieaicināt dievišķas būtnes. Es nevaru strādāt, ja pērtuvē nav loga. Atveru vaļā – dzirdams, cik skaisti viss šalko, kā čab lietus. Var jau sapirkt speciālus instrumentus, Tibetas traukus vai čakrafonus, bet daudz labākas ir dabas radītas, pirmatnējas skaņas. Tām ir cilvēkam visatbilstošākās frekvences, kas attīra, dziedina un piepilda.
