Energoresursu cenu kāpums un publiskās pirtis. Vai iedzīvotāji var atļauties vēl izbaudīt šo procedūru? 25
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Uz pirti nāku, lai izkarsētu savus vecos kaulus. Mājās nav nekāda mazgāšanās, tvaika pirtī varu gan pakāpties augstāk uz lāvas, kur karstāk, un pavisam cita lieta! Veselībai tas nāk tikai par labu!” vēlot visiem labu veselību, stāsta rīdzinieks Aleksejs, kurš atnācis uz Mārtiņielas pirti uzzināt par pirts darbalaiku vecā gada pēdējās dienās. Vēl vairāki pensionāri ieradušies ar līdzīgiem jautājumiem – kāds būs pirts darbalaiks gadu mijā. Izrādās, pirts pakalpojumi ir pieejami gan 31. decembrī, gan jaunā gada pirmajā darba dienā. Aleksejs bija gatavs nākt vecā gada pēdējā dienā, lai “visus gada melnumus nomazgātu nost un jaunajā gadā iesoļotu tīrs un balts”.
Tā sirmajam kungam jau kļuvusi par ikgadēju tradīciju. Mārtiņielas pirts darbojas nedēļas nogalēs – sestdienās, svētdienās, bet pirmdienās tā strādā nepilnu darbalaiku – līdz trijiem dienā. Viens pirts apmeklējums izmaksā 16,50 eiro, bet tieši pirmdienu rītos pensionāriem divas stundas pieejama atlaide pirts apmeklējumam un jāmaksā astoņi eiro, kamēr pārējā laikā – desmit eiro. Pirtspriekiem papildus var iegādāties pirtsslotas – bērza slotiņa maksā 4,50 eiro, bet ozola – 5,50. Tiesa, daļa pirtsprieku kārotāju nāk ar pašu sasietajām slotiņām, jo tas ir lētāk un slotiņas varot sasiet pēc pašu patikšanas.
Daudzi pensionāri iecienījuši arī Pārdaugavas Malkas pirti Jelgavas ielā, Rīgā. Īpaši daudz sirmgalvju nākot pirmdienās, kad senioriem ir atlaides un pirti var apmeklēt par septiņiem eiro, savukārt piektdienās no 8.00 līdz 12.00 par deviņiem eiro. Pārdaugavas Malkas pirts strādā četras dienas nedēļā – no piektdienas līdz pirmdienai, kad ir saīsināta darba diena, bet pārējās – brīvdienas. Pirti kā veselības spēcināšanas rituālu iecienījusi arī rīdziniece Anna. Ne retāk kā reizi mēnesī viņa kopā ar draudzeni dodas uz kādu no pirtīm, un nereti tās ir publiskās pirtis. “Man patīk pati pēršanās, kad jūtos kā no jauna piedzimusi,” stāsta sieviete. Tiesa, pirts apmeklējuma cenas ir salīdzinoši augstas un ne katrs to varot atļauties.
Maina cenas
Vai elektroenerģijas sadārdzināšanās dēļ mainījušās pakalpojumu cenas – jautāju pirtniekiem. Baltijā lielākās malkas pirts “Pirts Nr. 1” administratore Kristīne Krjukova stāsta, ka visi resursi – malka, gāze, elektrība, ūdens – kļuvuši dārgāki vismaz divas reizes un tas nozīmē lielākus izdevumus. Pagaidām gan pakalpojumu cenas nav augušas, taču jaunajā gadā nākšoties domāt par cenu politikas maiņu. Arī pērties gribētāju skaits neesot mainījies, un pagaidām tas turas līdzīgi kā iepriekš – darbdienās esot mazāk apmeklētāju, brīvdienās un svētku dienās – vairāk.
Līdzīgu viedokli “Latvijas Avīzei” pauda vēl vairāki saimnieki. Tomēr “Vizlas pirts” īpašnieks Juris Soprikins atzina, ka četrkārtīgais gāzes sadārdzinājums licis palielināt pakalpojuma cenas un līdzšinējo 13 eiro vietā tagad par pirts apmeklējumu jāmaksā 15 eiro, kas jau atstājis ietekmi uz cilvēku plūsmu – apmeklētāju skaits kļuvis jūtami mazāks. Pagaidām netiek izskatīta atkārtota cenu paaugstināšana, jo jānotur apmeklētāji. Senioriem ir atlaide – pakalpojuma cena ir 11 eiro, taču arī viņi uz pirti nākot retāk.
Nav atrauti no ekonomikas
Kā pašreizējo situāciju vērtē nozares vadība? Latvijas Pirts savienības valdes loceklis Uldis Rudzītis stāsta, ka nozare nav atrauta no kopējās ekonomiskās situācijas un pirtniekus ietekmē gan enerģijas cenu kāpums, gan apkures un citu resursu sadārdzinājums. Šī iemesla dēļ pirtnieki cenas paaugstinājuši vidēji par 10%, kas, ņemot vērā divas reizes lielāku inflāciju, faktiski pirtnieku pakalpojumus padarot pieejamākus. “Sekojot inflācijas cipariem, pirtniekiem būtu jārīkojas un jāreaģē atbilstoši ekonomiskajai situācijai, bet pirtnieks nevar prasīt divas reizes lielāku samaksu, jo cilvēku pirktspēja nav tik liela un nevar riskēt palikt bez klientiem. Cenas mainās, bet nevar teikt, ka pirtnieku pakalpojumi kļūs nepieejamāki,” skaidro Uldis Rudzītis.
Šoruden gan esot jūtams, ka klientu skaits ir nedaudz samazinājies un ģimenes skrupulozi izvērtē savas iespējas atpūsties un izmantot pirtnieku pakalpojumus. Uz nākamo gadu viņš raugās optimistiski, cerot, ka beigsies nepamatotais un neloģiskais energoresursu cenu kāpums. Uldis Rudzītis arī atgādina par pirts būtību – tā ir ģimeniska tradīcija, kam mēģina sekot publiskās pirtis, jo ne visiem ir sava ģimenes pirtiņa. Tāpat svarīgi atcerēties, ka pirtij ir liela nozīme Latvijas kultūrvēsturiskajā telpā. Proti, pirts tradīcijas Latvijā ir ļoti senas – pirmās plašākās liecības par pirts pastāvēšanu iegūtas Ādolfa Karnupa vadītajos izrakumos Talsu pilskalnā laikā no 1936. līdz 1939. gadam un datējamas ar 11. gadsimtu.
Telpas iekārtojums un inventārs liecināja, ka pirtī darbojās arī dziednieks. Jāatgādina, ka pirts funkcija senatnē bija daudz plašāka – tā bija gan dziednīca, gan vieta, kur pieņēma dzemdības. Arī vēlākajos gados pirts loma nemazinājās, tā saglabājās gan viduslaikos, gan jaunākajos laikos, kas norāda, ka pirts tradīcija dziļi sakņojas latviešu un lībiešu tradicionālajā kultūrā. Tradicionālās kultūras elementu saglabāšana ir nozīmīgs latviskās identitātes stiprināšanas faktors, līdz ar to atbalstāma – uzskata vēsturnieks Guntis Zemītis.
