Kur drīkst un kur nedrīkst pieskarties 0
Abu dzimumu kopā būšana pirtī visiem nāk par labu tad, ja šajā pulciņā ir tikai pieauguši un morāli nobrieduši ļaudis, kuri spēj kontrolēt savas emocijas un atbildēt par visām to izpausmēm.
No veselības viedokļa sievietēm atrasties pirtī kopā ar vīriešiem ir ļoti vēlami, jo notiek iņ un jan enerģijas apmaiņa. Īpaši spēcīga tā kļūst tad, ja viens otru noper vai nodrošina ar patīkamiem pieskārieniem pārī saistītie – sieva vīru, vīrs sievu. Mīļotais mīļoto.
Nejaušā pirtsreizē ne vienmēr ir iespēja būt šādā komplektā. Taču vajadzība kļūt par pirtnieku – cilvēku, kurš ieberzē otru ar skrubīti, jo pašam kvalitatīvi to izdarīt ir grūti, vai noper viņam muguru – rodas bieži. Tad svarīgi to veikt tā, lai peramais norisei ļautos labsajūtā un atslābumā, nevis saspringtu bezmaz vai nepatikā.
Jāatceras, ka ikvienam no mums ir sava intīmā zona – vārdos grūti noformulējama, bet nekļūdīgi sajūtama teritorija, ko neapzināti aizsargājam. To var apjaust pat parastā ikdienas sarunā. Ja, risinot dialogu, pieiesim otram par tuvu, viņš spers soli atpakaļ. Tā ir zīme, ka šī cilvēka robežas pārkāptas un tuvums kļuvis netīkams.
Pirtī šī šķirtne ir vēl trauslāka un krasāk izteikta.
Pieaudzis cilvēks, ja vien viņš ir psiholoģiski nosvērts un vesels, šādu robežpārkāpumu acumirklī sajūt. Turklāt abpusēji. Jebkurš pieskāriens rada tādu atbalsi, ar kādu nolūku tas veikts. Veicot masāžu vai skrubējot ķermeni, dažkārt otram sanāk aiztikt vietas, kurām citkārt nepieskaramies. Ja rīcību vada vienīgi vēlme veikt šo procedūru pēc iespējas labāk, viss būs kārtībā, pat ja no malas kustība liktos ne pārāk korekta. Tiklīdz starp palīdzētgribas domām pa vidu rosīsies iekāre vai citāda vietai nepiedienīga siekalošanās, tā jutīsies cauri pat visprofesionālākajiem pieskārieniem.
Ja vien pirts pēc abu labprātīgas vienošanās nav iecerēta kā priekšspēle erotiskā nerva modināšanai, šādās reizēs procedūru labāk pārtraukt.
