Mulsinoši jautājumi par pirti: vai vienmēr “pa pliko”? Vai tur drīkst mīlēties? 0
Tāda izdevība – jāizmanto!
Tie, kuri peras speciālista vadībā vai pirtī iet grupā, kur cits citu pazīst jau gadiem, visticamāk, īpašo pirtszinību jomu – attiecību ētiku – jau apguvuši. Bet ja nu jāpievienojas svešākam pulkam, kurā to izpratne katram sava?
Konsultē Romualds Lamsters, sertificēts pirtnieks.
Vislabāk, ja pirtī iešanai iespējams laikus noskaņoties un sagatavoties. Un darīt to iepazītā sabiedrībā. Taču var gadīties iegriezties ciemos, kur namatēvs staro: tikko izkurinājām pirti. Sagaidīsim vēl kaimiņus, tad iesim! Turklāt dara zināmu, ka viņiem dalīšanās dāmu un kungu grupās nav pieņemta – gan karsējas, gan peras visi kopā. Tā, kā darījuši mūsu senči.
Tad var rasties samulsums. Gan dabiskās kautrības un kompleksu dēļ par savu izskatu, gan veselības apsvērumu dēļ ir pamats no aicinājuma stingri atteikties. Vai arī skaidri apzināties, ar ko šādā situācijā var nākties saskarties.
Puišus interesē, ko dara meitas
Pieņēmums, ka mūsu senči pirtī gāja visi kopā, nemaz tik viennozīmīgs nav. Dažādos laikos un novados rīkojās atšķirīgi. Bija saimes, kas tumšajā dūmu pirtiņā pērās kopā, tomēr liecības par sendienām biežāk atklāj, ka sievas un vīri tomēr pirtī devās atsevišķi. Vai citādi jaunajiem puišiem būtu vajadzība caur mazo lodziņu slepus lūrēt, ko tur iekšā dara meitas?
Pirti kurināja saimnieks. Sievas un meitas ar mazajiem bērniem gāja pirtī, kad karstums nebija liels, vīri, jaunekļi, arī pusauga puikas sagaidīja brīdi, kad gars īsti nikns.
Tādu kārtību gan vairāk noteica lietišķi apsvērumi. Tā kā tolaik bija pārtrauktās darbības krāsnis, pirti vienreiz izkurināja, ogles izgrāba, tad lēja uz sakaitētajiem akmeņiem ūdeni un pērās. Rīkoties vajadzēja steidzīgi, lai visi pagūtu kārtīgi nomazgāties un atlaidināt smagajā darbā savilktos locekļus.
