Padoms lopkopim. Pīrsona kvadrāts sabalansētas barības devas sastādīšanai 0
Amerikas fermeriem labi zināma metode dzīvnieku barības devas sastādīšanai ir tā sauktais Pīrsona kvadrāts. Kāda ir tā būtība?
Labi sabalansētā barības devā ir skaidri norādīts katras barības vielas daudzums. Bet kā uzzināt precīzu daudzumu, lai panāktu visaugstākās kvalitātes ēdināšanu? Pīrsona kvadrāts ir noderīgs instruments raciona sastādīšanas vienkāršošanai un sabalansēšanai. Piemēram aplūkosim, kā šī metode rāda divu barību, kas tiek sajauktas kopā, proporcijas jeb procentuālo attiecību, lai panāktu nepieciešamo barības vielu daudzumu.
Rīcības plāns
Pieņemsim, ka gatavojaties parādīt savu gadu veco bullēnu izstādē Amerikas nākotnes fermeris (FFA) un jums jāsaprot, ar ko to barot. Jūs jau zināt, ka augošam 100 mārciņu (ap 45 kg)* smagam bullēnam nepieciešams 2000 mārciņu jeb 907,2 kg barības.
Tālāk noderēs dažu pētījumu rezultāti.
Pieejamās tabulas ar ēdināšanas normām rāda, ka racionā jābūt 18% olbaltumvielas. Pārsvarā tiek izmantota kukurūza un sojas milti. Kukurūza satur 8,9% olbaltuma, kamēr sojas miltos tas ir 44,4%. Kā izrēķināt precīzu kukurūzas un sojas miltu daudzumu 2000 mārciņām barības, kas nepieciešama jūsu dzīvniekam?
Pirmais solis. Uzzīmējiet 2,5–5 cm lielu kvadrātu, tajā novelciet divas diagonālās līnijas.
Otrais solis. Uzrakstiet nepieciešamo procentuālo olbaltumvielas daudzumu kvadrāta centrā – tur, kur krustojas diagonālās līnijas. Tas ir vēlamais rezultāts racionā. Aplūkotajā gadījumā tie ir 18%.
Trešais solis. Kvadrāta kreisās puses stūros norādiet, kāda barība tiks izmantota. Augšējā kreisajā stūrī tātad atradīsies kukurūza ar 8,9% olbaltuma, bet apakšējā kreisajā stūrī – sojas milti ar 44,4% olbaltuma.
Ceturtais solis. Tagad jāizskaitļo mazākais skaitlis no lielākā. Tādējādi var izrēķināt dzīvniekam nepieciešamo olbaltumvielas daudzumu, ko var nodrošināt barība. Pretējos stūros (kvadrāta labajā pusē) jāieraksta iegūtā starpība. Vēlamais olbaltumvielas daudzums tātad ir 18%, bet kukurūza satur 8,9%, tas nozīmē, ka starpība pa diagonāli ir 9,1 (18 mīnus 8,9). Savukārt sojas miltos ir 44,4% olbaltuma un, no šīs vērtības atņemot 18, iegūstam starpību – 26,4. No šejienes secinām, ka vēlamajam olbaltumvielas daudzumam barības devā nepieciešamas 26,4 daļas kukurūzas un 9,1 daļa sojas miltu.
Piektais solis. Saskaitot abos kvadrāta labajos stūros ierakstītās vērtības – 26,4 un 9,1 – iegūstam 35,5. Tālāk nepieciešams katru kukurūzas un katru sojas miltu daļu izdalīt ar to kopējo daudzumu. Tātad – kukurūzai 26,4 jādala ar 35,5, bet sojas miltiem – 9,1 ar 35,5.
Sestais solis. Katras barības procentuālo daudzumu, kas nepieciešams racionā, var iegūt, izdalot daļu skaitu ar to kopējo skaitu un pareizinot ar 100.
Tātad:
26,4 : 35,5 = 0,744; 0,744 x 100 = 74,4% kukurūzas;
9,1 : 35,5 = 0,256; 0,256 x 100 = 25,6% sojas miltu.
Abiem iegūtajiem skaitļiem kopsummā jānodrošina 100%, kas tā arī ir. Tagad, kad zināma kukurūzas un sojas miltu procentuālā attiecība, var pāriet pie pēdējā etapa.
Septītais solis. Katra barības komponenta daudzums lielai barības partijai tiek aprēķināts, sareizinot katra komponenta procentuālo daudzumu ar kopējo nepieciešamās barības daudzumu. Aplūkotajā piemērā vēlams, lai kopējā barības partija būtu 2000 mārciņu jeb viena mazā (amerikāņu) tonna – 907,2 kg.
Respektīvi, 2000 mārciņu jāreizina ar 0,744 (74,4% kukurūzas), iegūstot 1488 mārciņas kukurūzas. Pēc tam jāsareizina 2000 mārciņas ar 0,256 (25,6% sojas miltu), iegūstot 512 mārciņas sojas miltu. Abas iegūtās vērtības kopsummā dod 2000 mārciņu jeb mazo tonnu. Un, sajaucot 1488 mārciņas kukurūzas un 512 mārciņas miltu, iegūstam 2000 mārciņu barības partiju ar 18% olbaltumvielas.
Izmantojot Pīrsona kvadrātu, var aprēķināt arī citu barības sastāvdaļu nepieciešamo daudzumu konkrēta lieluma barības partijā un ņemot vērā vajadzīgās barības vielas.
* Viena mārciņa – 0,45 kg
Vairāk par lopbarību lasiet šeit
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops oktobra numurā
