1993. gada pavasarī nelielas Peru pilsētiņas Oreljano iedzīvotāji, kuri bija sapulcējušies kādā kristiešu baznīcā, kļuva par aculieciniekiem gadījumam, kas viņus pamatīgi satricināja. Sprediķotājs mācītājs tajā dienā bija formā – viņš teica kvēlu runu par bezcerīgajiem grēciniekiem, kurus sagaida briesmīgās elles ugunis. Taču vienā mirklī viņa runa pārgāja šaušalīgā klaigāšanā. Mācītājs pēkšņi sarāvās nedabiskā pozā ar gaisā paceltām rokām. Nākamajā brīdī klātesošie šausmās ieraudzīja, kā no viņa krūtīm izlaužas liesmas mēle, bet viņš pats acumirklī pārvērtās uguns stabā. Ļaudis metās laukā no baznīcas, un neviens tā arī neieraudzīja to, ko vēlāk atklāja izmeklētāji. Kancelē gulēja pilnībā neskarts mācītāja apģērbs, zem kura melnēja karstu pelnu kaudzīte. Nekas vairāk no kaismīgā grēcinieku gānītāja pāri nebija palicis. 2
Notikums izraisīja gūzmu baumu. Ticībai visvairāk pakļautie nešaubījās par to, ka Tas Kungs sodījis svēto tēvu par viņa slepenajiem grēkiem, jo labi zināja, ka celibātam pakļautais nabaga cilvēks slepus mēdz skatīties pornogrāfiju. Savukārt citi apgalvoja, ka viņš jau sen pārdevis dvēseli velnam. Bija arī tādi, kuri uzskatīja, ka patiesībā mācītāja vietā neganto sprediķi lasījis pārģērbies pats nelabais. Policija, protams, neko būtisku nenoskaidroja.