Pirmspensijas vecumā darba tirgū 0
Aktīva un iekļaujoša darba tirgus politika, darba prasmju pilnveides pasākumi, karjeras savlaicīga plānošana un atbilstoša personāla politika ir priekšnosacījumi, lai veicinātu pirmspensijas vecuma cilvēku sekmīgāku iesaisti darba tirgū, secināts vakar Labklājības ministrijā (LM) notikušajā diskusijā “Par gados vecāku cilvēku iekļaušanos darba tirgū”.
Jāattīsta ražošana
Cilvēki vecumā virs 50 gadiem ir viena no bezdarba riskam visvairāk pakļautajām iedzīvotāju kategorijām, liecina LM rīcībā esošie statistikas dati. Pirmspensijas vecuma bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā pieaug – 2010. gada 4. ceturkšņa beigās tas bija 10,5%, 2011. gada 4. ceturkšņa beigās – 12,3%, bet 2012. gada 4. ceturkšņa beigās – 13,4%.
Lai meklētu jaunus risinājumus nodarbināto vecuma grupā virs 50 gadiem noturēšanai darba tirgū un bez darba esošo iekļaušanai tajā, izmantojot gan valsts budžeta, gan Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, arī tika rīkota minētā diskusija, kurā piedalījās LM, Ekonomikas ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji.
“Lai valstī būtu labklājība, paaugstinātos strādājošo algu līmenis un rastos arī jaunas darba vietas, kur strādāt cilvēkiem vecumā pēc piecdesmit, jāattīsta ražošanas, nevis dažādu pakalpojumu sniegšanas nozares,” teica Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča.
“Tādas Latvijā ir mazā mašīnbūve un metālapstrāde, ķīmija un farmācija, mežizstrāde un kokapstrāde. Tā kā Latvijā pārsvarā uzņēmumos ir neliels darbinieku skaits, it sevišķi ražojošajās nozarēs, darba devēju apvienībām un asociācijām vajadzētu konsolidēties, lai saprastu, kas nozarē kopumā būtu jādara, – varbūt nepieciešama nodarbināto papildu izglītošana, darbinieku pārstrukturēšana nozares ietvaros, piemēram, pārvietojot no viena uzņēmuma uz citu utt.”
Nepieciešamas jaunas darba vietas
Līvija Marcinkēviča arī uzsver, ka nepietiek ar šobrīd esošo darba vietu optimizāciju, noteikti nepieciešams radīt jaunas darba vietas. Tad savukārt radīsies jautājums – kas tur strādās? Jo līdz 2030. gadam paredzētas arī būtiskas izmaiņas iedzīvotāju vecuma struktūrā. Sagaidāms, ka iedzīvotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem samazināsies par 142 tūkstošiem jeb 10%, bet iedzīvotāju skaits virs 64 gadiem palielināsies par gandrīz 41 tūkstoti jeb aptuveni 11%. Šādas tendences 2030. gadā noteiks darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvara samazināšanos salīdzinājumā ar 2012. gadu par 6%, jūtami ietekmējot darba resursu pieejamību nākotnē.
Darbinieki, kuri šobrīd sava vecuma dēļ bieži vien ir riska grupa kā potenciālie bezdarbnieki, jo darba devējs no viņiem vēlas atbrīvoties, nākotnē darba tirgū varētu būt pieprasīti.
“Tādēļ Latvijā nepieciešams apzināt jomas, kur gados vecāki cilvēki var būt noderīgi, to, kāda papildu izglītošana un jaunu prasmju apguve viņiem vajadzīga un kas un kā to darīs. Tad tas būtu mērķtiecīgi un nauda šo mērķu sasniegšanai tiktu izlietota mērķtiecīgi,” teica arodbiedrību pārstāve.
“Jādomā arī par cilvēkiem elastīgu darba formu ieviešanu – attālināto darbu, daļēju darba laiku, bet tas atkarīgs no nozares specifikas. Metodes un formas var būt visdažādākās, galvenais, lai nozares apvienotos un saprastu, kāda būs to attīstība.”
Diskusijas dalībnieki vienojās, ka divu nedēļu laikā līdz 1. martā plānotajām tehniskajām sarunām Eiropas Komisijā izstrādās sākotnējos priekšlikumus atbilstošiem risinājumiem, īpašu uzmanību pievēršot prasmju un zināšanu apguves veicināšanai cilvēkiem virs 50 gadiem, cilvēkresursu attīstībai nozarēs, sadarbībai ar darba devējiem, rezultātu ilgtspējai un efektivitātei.
Fakti * Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti liecina, ka 2012. gada 3. ceturksnī valstī kopumā bija nodarbināti 905,1 tūkst. cilvēku (57,5% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). * 2012. gada novembra beigās lielāko reģistrēto bezdarbnieku skaitu veidoja cilvēki vecumā no 45 līdz 54 gadiem – 30 406 bezdarbnieki (29,1% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita), vecuma grupā virs 55 gadiem – 20 670 cilvēki. |
Nodarbinātie vecumā 50 – 64 gadi sadalījumā pa reģioniem, tūkst.
| 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | |
| Pavisam | 272,4 | 250,1 | 236,1 | 254,8 |
| Rīgas reģions | 96,3 | 86,5 | 78,2 | 90,3 |
| Pierīgas reģions | 47,1 | 41,8 | 41,8 | 39,6 |
| Vidzemes reģions | 23,2 | 22,4 | 22,5 | 25,2 |
| Kurzemes reģions | 33,7 | 32,4 | 33,0 | 32,6 |
| Zemgales reģions | 31,5 | 28,7 | 27,0 | 30,0 |
| Latgales reģions | 40,6 | 38,3 | 33,6 | 37,1 |
Avots: CSP
