Pirms vēlēšanām nesmukumus necels gaismā – Latvijas Zemnieku savienību atstāj novadu vadītāji 12
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zaļo un zemnieku savienība sabiedrības domas aptaujās ir otrs populārākais politiskais spēks, un tās atbalstītāji, iespējams, pat nenojauš, ka tās dalīborganizācija – Latvijas Zemnieku savienība – pārdzīvo iekšējās grūtības.
Nesenajā LZS valdes sēdē nolemts kārtējo kongresu rīkot nevis tradicionālajā laikā – nākamā gada marta beigās –, bet gan 9. janvārī, lai savstarpējā izrunāšanās un attiecību skaidrošana nenotiek pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā. Kongresā notiks arī vadības un valdes pārvēlēšana.
Vidzemes nodaļas jau ir devušas mājienus, ka neatbalstīs tagadējā priekšsēdētāja Armanda Krauzes atkārtotu ievēlēšanu amatā. Tiesa, vidzemnieki vienmēr bijuši partijas iekšējie nemiera cēlēji – redzamākais no viņiem ir Vidzemes nodaļu koordinators, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdis Edgars Treibergs.
No Vidzemes ir arī bijušais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un vairāki redzami pašvaldību vadītāji. LZS priekšsēža vietnieks Augusts Brigmanis, kurš jau ir paziņojis, ka pats vairs nekandidēs uz priekšsēdētāja amatu, “Latvijas Avīzei” atgādināja: “Arī tad, kad es vēl biju priekšsēdētājs, Edgars Treibergs organizēja cilvēkus pret mani, bet es ļaunu prātu neturu. Viņam ir tiesības paust savu viedokli. Ja ir spēcīga partijas vadība, ar to var tikt galā.” A. Brigmanim esot savs viedoklis, kuram būtu jāvada partija, bet viņš publiski neizteikšoties par labu nevienam no varbūtējiem pretendentiem.
Treibergu neviens neregulēšot
LZS priekšsēdis A. Krauze “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka viņam ir domstarpības ar Vidzemes nodaļu koordinatoru, jo viņš darbojoties pretēji partijas interesēm.
LZS valde ir aicinājusi savus biedrus no jaunajos novados iekļautajām pašvaldībām pulcēties kopā, lai vienotos par principiem pašvaldību vēlēšanās, bet E. Treibergs esot mudinājis neiet uz šādu sanāksmi.
“Redzot, ka cilvēkiem ir nepieciešams izrunāties plašākā lokā, es aicināju kongresu sasaukt jau janvāra sākumā,” sacīja A. Krauze.
Viņš atzina – nebūtu labi, ja šādas iekšējās intrigas un nesmukumi parādītos pirms pašvaldību vēlēšanām. Tāpēc tagad LZS nodaļas atkal pulcēsies kopā reģionālajās konferencēs (vasarā jau tādas notika), kurās izvirzīs arī kandidātus LZS priekšsēdētāja, viņa vietnieku un valdes vēlēšanām.
Konferencēs plānots spriest arī par sarakstu veidošanu pašvaldību vēlēšanām – kuros novados LZS startēs atsevišķi, kur ar Zaļo un zemnieku savienības nosaukumu, bet kurā vietā kopā ar kādu citu partiju.
E. Treibergs “Latvijas Avīzei” atzina, ka ar A. Krauzi viņam bijusi saķeršanās valdes sēdē. Topošā Ropažu novada pašvaldību biedri sanākšot kopā tad, kad šāda sanāksme būs sagatavota.
“Man par to nevienam nav jāatskaitās, kad es ar kādu tikšos vai netikšos. Mani neviens nav regulējis un neregulēs,” piebilda E. Treibergs.
Uz vaicāto, kuru viņš vēlētos redzēt LZS vadītāja amatā, ja A. Krauze nav piemērots, E. Treibergs konkrēti neatbildēja, bet sacīja: “Es vēlos enerģiskāku valdi un harismātisku priekšsēdi. Lai ir kāds cilvēks, kas pārliecinoši var vadīt un uzņemties atbildību par pašvaldību vēlēšanu kampaņu.”
Neoficiāli zināms, ka priekšsēža amatam plāno uzrunāt Saeimas deputātu Viktoru Valaini, kurš bija saraksta līderis Rīgas domes vēlēšanās. Lūgts tādu iespēju komentēt, V. Valainis “Latvijas Avīzei” teica: “Armands strādā gana labi, un tāda diskusija ir pilnīgi nevietā.” Viņš gribētu savu enerģiju veltīt darbam parlamentā.
Partiju atstāj novadu vadītāji
ZZS joprojām ir vietējā varā ietekmīgākais politiskais spēks, kuram vairākos novados ir iespējas savas pozīcijas saglabāt, jo citu partiju pārstāvniecība šajās pašvaldībās ir mazāka vai nav vispār.
Topošajā Cēsu novadā no septiņām tajā iekļautajām pašvaldībām divas vada “Vienotības”, bet pārējās piecas – Latvijas Zemnieku savienības cilvēki. Taču nedēļas sākumā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“AP”) vadītā partija “Latvijas attīstībai” izplatīja paziņojumu, ka tai pievienojusies Priekuļu novada priekšsēde Elīna Stapulone.
“Latvijas Avīzei” ir zināms, ka Vidzemes partija jeb viens no tās līderiem Valkas novada priekšsēdis Vents Armands Krauklis piedāvājumu startēt no šīs partijas saraksta izteicis Amatas novada priekšsēdei Elitai Eglītei.
Viņa “Latvijas Avīzei” to apstiprināja, bet lēmumu vēl neesot pieņēmusi.
Vidzemes partija jau tagad ir pārstāvēta Amatas novada domē, un sadarbība ar tās deputātiem esot laba. E. Eglīte atzina, ka LZS darbība viņu neapmierinot, jo neesot izjutusi partijas atbalstu ne problemātiskā ceļa sakārtošanā, lai savienotu novada centru ar vienu pagastu, ne interesi par lauku skolu likteni un mazajiem un vidējiem uzņēmējiem.
E. Eglītei neesot skaidri LZS stratēģiskie mērķi.
Ludzas novada priekšsēdis Edgars Mekšs ir Latvijas Zemnieku savienības valdes loceklis. Arī topošajā Ludzas novadā, kurā vēl būs Kārsava, Cibla un Zilupe, tagad dominē LZS.
E. Mekšam neviens nav piedāvājis mainīt politisko piederību, bet šādi procesi pirms pašvaldību vēlēšanām esot saprotami. Runas par iespējamo LZS vadības maiņu līdz Ludzai vēl nebija nonākušas.
“Ar līderiem mums tā ir, kā ir. Jāaudzina jauni,” piekrita Jelgavas mērs Andris Rāviņš, kurš ir pārliecināts par LZS nākotni, redzot, ka “atgriežas tie vēlētāji, kurus ar meliem aizvilināja populistu partijas”.
