– Sakiet, vai līdzšinējā “Vienotības” pārstāvju komunikācijā ar presi, vēlētājiem, nesaskatāt kļūdas, nepilnības. Zaķa kungs uz jautājumiem mēdz atbildēt – bez komentāriem. Vai tas ir labs stils? Iekšlietu ministrs Kozlovskis vispār izvairās atbildēt. 80
– Laikam tas ir attieksmes jautājums. Ikvienam vēlētam politiķim jāatceras, ka darba devējs viņam ir Latvijas tauta. Žurnālistiem savukārt ir tiesības un pat pienākums uzdot neērtus, nepatīkamus jautājumus, ja presei liekas, ka sabiedrību tas interesē, kurpretī politiķis uzskata, ka tās ir dzeltenas lietas un aizskar viņa privāto dzīvi. Tiesa gan, ir Augstākās tiesas nolēmumi, kur dažiem publicistiem norādīts, ka ir tiesības viņiem neatbildēt. Tomēr publiskā politikā, valdības lēmumu skaidrošanā ir jāatrod laiks sniegt atbildes.
V. Krustiņš: – Mums arī lasītāji pārmetīs, ja nejautāsim par jūsu traukšanos automobilī ar 150 kilometru ātrumu.
– Jūsu lasītājiem es labprāt paskaidrošu, ka nesties ar bākugunīm un pārsniegt atļauto ātrumu ir jau labu laiku pārtraukta prakse. Bet todien steidzāmies uz “Baltijas ceļam” veltīto pasākumu, uz piemiņas zīmes atklāšanu Lietuvas pierobežā. Esmu radusi nekavēt, ierasties visur laikā, taču mēs apstājāmies, kamēr pa ceļu virzījās velobrauciens. Ja šo notikumu tik plaši aprakstīja, tad to ielieku vienas un tās pašas tēmētās un, manuprāt, samaksātās kampaņas ietvaros, kādu vērš pret “Vienotības” un arī citiem politiķiem. Dažiem publicistiem nav vērts nemaz sākt atbildēt, jo viņi tāpat rakstīs, ko vien gribēs, un atbildēs neklausīsies.
E. Līcītis: – Kādā noskaņojumā sagaidāt vēlēšanas?
– Gatavojamies Latvijas simtgadei, un bieži par sevi esam teikuši, kur divi latvieši, tur būs partijas, bet, skatoties vēsturē, izšķirīgos brīžos esam varējuši sadoties rokās, saprotot, ka ir jāaizstāv sava valsts, mūsu vērtības un jābūt kopā par vienu ideju. Tā ideja ir Latvijas nākotne, un esmu pārliecināta, ka arī šajās vēlēšanās vēlētājs pratīs atšķirt graudus no pelavām un izdarīt pareizo izvēli.
