V. Krustiņš: – Jūs nopietni runājat par nākamo valdību, kas varētu arī mainīt ģeopolitisko kursu? 80
– Jā.
– Vai baidāt publiku?
– Nebaidu. Ja kāds politiķis var pateikt, ka Putins ir labākais, kas Latvijai var būt, vērojot, kas notiek Ukrainā un agrāk notika Gruzijā, skatoties, kā ietekmē Moldovu, ņemam vērā arī stāvokli mūsu valstī. Apmaksātas reklāmas kampaņas, izaicinošas provokācijas, mēģinājumi pacelt ļaudis uz mītiņiem, kuros var atrasties provokators, kurš aicinās uz plašākām nekārtībām, – ikvienam jābūt gudram notiekošo vērtēt. Politiski Šlesers aicina uz citu koalīciju, un, ja viņa vēlēšanu ambīcijas piepildīsies, protams, viņš dosies – un to viņš nemaz nav slēpis – pie “Saskaņas”. Straume, virkne citu līdzīgi domājošo bez mitas atkārto, ka ir īstais laiks saskaņiešiem nākt varā. Attiecībā uz Sudrabas kundzi, kura tagad vārdos mēģina atteikties no sadarbības ar “Saskaņu”, es tomēr aicinātu vairāk klausīties iepriekšējās, nevis priekšvēlēšanu runas. Un iepriekš runātais līdz ar viņas darbiem liecina par bijušās kontrolieres ciešu uzskatu kopību ar saskaņiešiem.
– Jūs minējāt vairākas lietas, kas skar valsts iekšējo drošību. Ministrs Rinkēvičs pamāca, ka nevajagot pievērst uzmanību Krievu savienības provocējošām aktivitātēm un atbalstam tam, kas noticis Krimā. Arī mūsu iekšlietu ministrs visu labprāt atstātu savā vaļā – lai vāc ziedojumus neatzītām “republikām”, kamēr vairs nevar izturēt sabiedrības spiedienu to pārtraukt…
– Es kā Saeimas priekšsēdētāja arī uzrakstīju vēstuli Reinika kungam par to, vai Drošības policijas uzdevums nebūtu steidzami novērst šādas provokācijas.
– Vai tas nebija iekšlietu ministra uzdevums – laikus un politiski reaģēt? Kozlovskis dikti uzstājās jūsu vēlēšanu avīzē, ka policistiem vajagot dot naudu, bet neatrada nevienu vārdu pēc būtības par valsts drošību un ko viņš šeit grasās darīt.
– Jautājumi par drošību ir koalīcijas uzmanības centrā, un sabiedrība neiebilda, kad palielinājām izdevumus aizsardzībai. Tas domāts ne tikai armijai un tehnikas iepirkšanai, un, kaut arī NATO atbalsta mūsu grafiku aizsardzības izdevumu palielināšanai, jebkurā konkrētā gadījumā, esot vajadzībai pēc papildu līdzekļiem, parlaments atgriezīsies pie agrāk spriestā, pārskatīs to un iedos šo naudu aizsardzībai. Tanī ziņā arī piekrītu, ka valsts jāaizsargā ne tikai ar nostiprinātām robežām un armiju, lielā mērā tie ir valsts iekšējās drošības jautājumi. Kad ministrs Kozlovskis runā par naudas piešķīrumu policijai, tad arī par papildu finansējumu, aprīkojumu, algām Drošības policijai. Tomēr jebkuram algas paaugstinājumam (nerunāju par pensionāriem, kuri darba mūžā savu pensiju ir nopelnījuši un kam tās regulāri jāindeksē, ceļoties cenu līmenim un inflācijai), kolīdz izskan prasības pēc lielākas algas, tā pretī jāuzdod jautājums: kas par to tiks uzlabots. Labi saprotu, ka Valsts policijā ir zemas algas, tas nereti policistus spiež piepelnīties, bet, maksājot vairāk, IeM vienlaikus jāpiedāvā policijas apmācību sistēma, lai sabiedrība pretī saņem sagatavotāku policistu un lielāku drošību.
