Šī vēlētājiem būs izšķiršanās liela melīguma fonā. Saruna ar Solvitu Āboltiņu 80
“Latvijas Avīzē” viesojās “Vienotības” partijas līdere, Saeimas priekšsēdētāja SOLVITA ĀBOLTIŅA. Ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš, Guntars Kļavinskis, Māris Antonevičs un Egils Līcītis. Saprotams, ka par vēlēšanām.
V. Krustiņš: – Vēlēšanu nedēļā šķiet, ka partija “Vienotība” varētu saglabāt valdošo koalīcijas lomu arī 12. Saeimā. Diez vai pēdējā brīdī uzradīsies konkurenti, kas piedāvās sevi par kvalificētiem un politiski spējīgiem rīkoties, šajā ziņā izkonkurējot “Vienotību”. Jautājums ir par nākamo valdību, cik vietas jūs dosiet koalīcijas partneriem? Ievērojamā politiķa Kalvīša vārdiem runājot – pārējiem ir tikai klātbūtnes loma, amatus viņi saņem, cik valdošie atmet. Vēl viens nezināmais parādījies Piebalga kunga personā. Bija stingri iedzīts mietiņš, kurai kundzei jākļūst par premjeri, bet nu steidzīgi pieņēmāt partijā nozīmīgu Eiropas līmeņa spēlētāju Piebalgu. Tātad jautājums – vai valdību noformēs pēc sākotnējiem noteikumiem ar Straujumu priekšgalā? Un vēl viens jautājums – ko plāno pati Āboltiņas kundze? Nākamvasar tuvojas Valsts prezidenta vēlēšanas…
S. Āboltiņa: – Sākšu ar to, ka neviens politisks spēks nedrīkst dzīvot augstprātībā un iedomībā, ka vēlēšanu rezultāti nedēļu iepriekš jau zināmi un nolikti. Man ir piektais starts vēlēšanās, bet tādu uzbrūkošu melu un ķengu kampaņu kā šoreiz nebija nācies piedzīvot. Tas arī nebija redzēts, ka tik izteikti iezīmētos divas koalīcijas. Vienā stāv daļa jaundibināto sīkpartiju un pastāvošā koalīcija – par 1918. gada Latvijas Republikas dibinājuma mantojumu un mūsdienīgo orientāciju uz eiropeiskām vērtībām, par valstiskajām un cilvēciskajām vērtībām, ko mēģinājām ierakstīt Satversmes preambulā. Otrā pusē ir koalīcija, ko pārstāv “Saskaņa”, Sudrabas partija, un to gatavi atbalstīt arī bijušie premjeri.
Šī vēlētājiem būs izšķiršanās lielas dezinformācijas, melīguma fonā, kāds valda politiskajā telpā. Uz bankas “Citadele” pārdošanu būvēt kampaņu šķiet tik viegli un saprotami, jo tikpat kā katrs cilvēks, ģimene bijusi iesaistīta vai cietusi tajās finanšu krīzēs, ko Latvija pieredzējusi kopš bankas “Baltija” laikiem, arī Krājbankā, viltus brīdinājumos par naudas maiņu. Tas bijis ļoti satraucoši, tāpat kā daudzviet notikusī “prihvatizācija”, valsts mantas pievākšana.
Tagad valdība mēģina rast risinājumu “Citadeles”, bijušās “Parex bankas” iespējami labākai tālākai darbībai, un arī ar šo cilvēkus var viegli ietekmēt. Es aicinātu skatīt, kas ir cilvēki – notiekošā procesa kritiķi, kas stāv aiz viņiem un kādi ir patiesie nolūki, uzkurinot emocijas. Komercdarījumos ne visa informācija ir atklāti pieejama, taču jau šobrīd valdība nosaukusi otru līgumslēdzēju pusi – investorus no ASV. Vēl nesen saņēmu apstiprinājumu no ASV vēstnieka, kad viņš atvadu vizītē vēlreiz atkārtoja, ka amerikāņu karavīri Latvijā uzturēsies tik ilgi, cik nepieciešams, lai mēs justos droši. Un bankas pirkšana ir nākamais amerikāņu ieguldījums, lai mums būtu droša finanšu sistēma, lai tā pa lielai daļai netiktu kontrolēta tikai no Krievijas. Ir cilvēki, kas tam pretojas, grib pēc iespējas vairāk Krievijas naudas ietekmes mūsu banku sektorā. Ir mediji, kas apgalvo, ka par šīm lietām tiekot melots. Esmu par brīvu viedokļu paušanu, ko nosaka Satversmes 100. pants, un arī politiķim ir ne vien tiesības, bet arī pienākums informēt, izteikt sabiedrībai bažas par varbūtējām mahinācijām un provokācijām un to, kas aiz tā stāv. Pašlaik nevarēšu uzrādīt avīzes “Diena” reģistrācijas apliecību, kur melns uz balta ierakstīti tās patiesie īpašnieki, lai katrs saprastu, kas stāv aiz vēlmes uzbrukt ASV investoriem un kam ir interese aizstāvēt nākamo pretendentu, potenciālo “Citadeles” pircēju no Krievijas, bet es ceru, ka nākamā Saeima būs gan tik drosmīga, gan vēlētāju gudri izraudzīta starp manis minētajām divām koalīcijām, ka spēsim pieņemt lēmumu, ar ko atklās mediju īstos saimniekus – īpašniekus.
