Pirms un pēc ANO klimata konferences COP26: Huawei 0
Pirms Baltijas valstis kļuva par pilntiesīgām Eiropas Savienības biedrvalstīm, medijos un politiķu runās klejoja citāti par “divu ātrumu Eiropu”. Šādu apzīmējumu iztrūkst, raugoties uz ANO klimata konferences Glāzgovā COP26 norises atainojumu latviešu valodā. Pateikt, ka “noslēdzās klimata sammits COP26” ir līdzvērtīgi kā sacīt – “viņi nometa atombumbu un tā klusi nobūkšķēja”.
Iespējams, lielākā problēma un pasauļu sadure veidojas tajā, ka ārkārtīgi būtiski atšķiras valodas – tās, kuras pacilātā tonī skan no klimatneitralitātes runām piepildīto forumu skatuvēm un tās, kuras lieto parasti cilvēki, kuru rūpes ir daudz sasniedzamākas un izmērāmākas un kuru klimatneitralitātes ir jautājumi par ikdienas komunālā patēriņa izmaksām un par to, vai piemājas silā būs gana daudz ogu un sēņu.
Huawei, par spīti milzīgās korporācijas pieredzei un šķietamai piederībai pie elitārā kluba, kuram jārunā no lielām labi apgaismotām skatuvēm, vienmēr spējis saglabāt cilvēcisko fokusu un risināt globālās problēmas no ikdienas izaicinājumu un mazo piemēru skatpunkta.
Viena no Eiropas tūristu pastkaršu pērlēm un skaisto atmiņu vietām ir Austrijas “Vīnes jūra” – UNESCO dabas pieminekļu sarakstā iekļautais, Eiropas kontinenta lielākais sālsezers Neusiedler see. Huawei ar Vīnes universitāti, sadarbojoties ar biedrību “Rainforest connection”, lietojot augstākās raudzes viedtehnoloģijas un mākslīgā intelekta rīkus pētīs dabas bioloģisko daudzveidību šinī ezerā un tā niedrājā.
Huawei mākoņtehnoloģijas palīdz veikt svarīgu pētniecības darbu norisi Ķīnā, kur Sičuaņas provincē, “Lielo Pandu Nacionālā parka” teritorijā tiek uzraudzīta vides attīstība un piemērotība saudzējamajai lielo pandu populācijai. Lielo pandu genoma pētniecība, lai labāk izprastu šos retos un īpašos apdraudētās sugas pārstāvjus, Ķīnā ieguvusi jaunu jaudu ar moderno tehnoloģiju lietošanu.
Lielajos forumos politiķi runā un deklarē par vērtībām, kuras atbalsojas vidē, taču nav tik labi izprotamas parastiem cilvēkiem, kuri par globālajiem procesiem spriež pēc tā, vai Austrijas ezerā var peldēties droši, vai Ķīnas mežā būs gana ēnas lielajai pandai, vai Latvijas palieņu pļavās piestās gājputni. Protams, nosacīta saikne starp lielo klimata politiku un mazajām izmaiņām ir, taču tā ir ļoti attāla, tādēļ Huawei iesaistās darbos, kuri palīdz ātrāk pieņemt zinātnē balstītus lēmumus, kas pasargātu “mazās” ekotelpas.
Viens no vienkāršākajiem piemēriem ir ilgtermiņa sadarbība, kuru Huawei realizējis Spānijā, ar diviem pašiem populārākajiem valsts nacionālajiem parkiem, lai pārvaldītu apmeklētāju plūsmas dabas teritorijās. Katrs apmeklētājs saudzējamā dabas telpā atstāj ietekmi uz to un situācijā, kur aizvadītajos divdesmit gados apmeklētāju daudzums šajās vietās pieaudzis par kopumā 77% un sasniedzis 15.5 miljonus apmeklētāju, tālredzīga apmeklētāju plūsmu vadība kļuvusi par nepieciešamību. Huawei mākslīgā intelekta iesaiste aprēķinos, kas analizē virkni mērījumu, tai skaitā, lokālās temperatūras ietekmes un citus cilvēka klātbūtnes faktorus dabas teritorijās palīdz turpināt saglabāt šos nacionālos parkus “neskartā” veidolā, rādot cilvēka neietekmētu vidi.
Unikāls projekts tiek īstenots Vaita salā (Isle of Wight), Apvienotajā karalistē. Šajā blīvi apdzīvotajā salā, kura atrodas vien pāris stundu brauciena attālumā no Londonas un uzņem ievērojamu skaitu tūristu, salā, kurā dzīvo vairāk nekā 140 tūkstoši mītni radusi retā sarkano vāveru populācija. Lai sargātu reto sugu un palīdzētu ātri reaģēt uz kādām izmaiņām populācijā, Huawei kopā ar Bristoles universitātes pētniekiem un jau iepriekš pieminēto biedrību “Rainforest Conection” veic aktīvā monitoringa pilotprojektus.
Kas kopīgs šiem klimata pilotprojektiem ar Huawei atbalstu pasaulē?
Tas, kas līdz šim pietrūcis visiem lielajiem klimata sammitiem pasaulē – zibenīga operativitāte un datu objektīva analīze. Glāzgovas sammitā 140 pasaules valstis pieņēma koncpetvienošanos, ka līdz 2030 gadam “darīs visu, kas to spēkos”, lai mazinātu globālo sasilšanu un temperatūru uz mūsu zemeslodes par 1,5 grādiem pēc Celsija. Nevienā no dokumentiem man neizdevās rast atsauces uz operatīvu datu lietošanu. Tādēļ ir pilnīgi reāls scenārijs, ka tuvojoties 2030.gadam nekas nemainīsies.
Lai panāktu būtiskās izmaiņas uz kopējās planētas, pirmās izmaiņas jāievieš jau rīt, un jau vakar bija jāsāk veikt datu analīzi tādā veidā, kā to dara Huawei atbalstītājos zinātnes pilotprojektos. Reakcijai, ja vēlamies sargāt visi patiesi, jābūt ātrai un precīzai, bet to var panākt vienīgi liekot kopā ne vien “politisko gribu” uz skatuves, bet reālus darbus, reālus datus no desmitiem, simtiem un tūkstošiem dabas teritoriju pasaulē, kurās visprecīzāk redzamas izmaiņas lokāli, lokālo politisko lēmumu atbalsis.
Līdzīgi kā bites Latvijas dabā iet bojā, ja blakus kāds ar ķimikālijām apstrādā rūpnieciskās lauksaimniecības rapša plantāciju, arī pasaulē kāda sargāta suga var tikt zaudēta, ja pētnieki nespēs paredzēt kādas negatīvas ietekmes un tās novērst. Līdzīgi kā rudens lietus un desmitiem apmeklētāju sabojās taku neskartā purvā.
Huawei jau šodien piedāvā iespējas mērīt, paredzēt un novērst dabas apdraudējumu mūsu tuvajā apkaimē. Kādam sammitam jānotiek, lai mēs sāktu izmantot rīkus, kurus lieto Austrija, Lielbritānija un Spānija arī Baltijā un Latvijā?
