Pirms trim gadiem mans dēls gāja bojā avārijā. Vai tagad varu pieprasīt kompensāciju no vainīgā? 0
2014. gadā autoavārijā gāja bojā mans dēls. Vainīgo automašīnas vadītāju notiesāja nosacīti. Es nekādas materiālas prasības šim cilvēkam neizvirzīju, jo viņš pirms tiesas iedeva man nedaudz naudas un solīja palīdzēt arī turpmāk. Tagad viņš savus solījumus aizmirsis. Vai es varu pieprasīt solīto? Varbūt kādu atbalstu var sniegt valsts? Man ir 46 gadi, strādāju, bet ir problēmas ar veselību (slimoju ar diabētu) un vēl jārūpējas par jaunāko meitu. SVETLANA RĪGĀ
Valsts kompensācija nokavēta
Šajā gadījumā diemžēl nevarēsiet saņemt valsts kompensāciju kā cietusī, jo to neizmaksā personām, kas cietušas noziedzīgos nodarījumos aiz neuzmanības (tostarp ceļu satiksmes negadījumos). Cietušajam nav tiesību saņemt valsts kompensāciju arī tad, ja noziedzīgs nodarījums bijis vērsts pret satiksmes drošību un cietušajam ir tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.
Turklāt valsts kompensācijas pieprasījums Juridiskās palīdzības administrācijai bija jāiesniedz gada laikā pēc dienas, kad persona atzīta par cietušo vai ir uzzinājusi par faktiem, kas šai personai dod tiesības to darīt. Tāpat nevarat pieprasīt no vainīgās personas jebkādu atlīdzību sakarā ar apgādātāja nāvi, jo, kā var saprast no jautājuma, nebijāt dēla apgādībā un esat darbspējīga.
Jāiet uz tiesu!
Tā kā tiesas spriedums stājies spēkā un šoferis atzīts par vainīgu ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā, kurā gāja bojā jūsu dēls, bet tiesas procesa laikā nepieteicāt kompensāciju par kaitējuma atlīdzināšanu, saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa likuma 350. pantu jums ir tiesības sniegt prasību tiesā civiltiesiskā kārtībā par nodarītā materiālā (piemēram, bēru izdevumi u.c.) un morālā kaitējuma atlīdzību. Šajā gadījumā tiesai saistošs būs spriedums, ar kuru šoferis atzīts par vainīgu. Valsts nodeva par prasības pieteikuma iesniegšanu jums nebūs jāmaksā.
Civillikuma 1635. pants nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, t.i., katra neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesības cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, ko izraisījis cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārums.
Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas. Ja neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu pret ģimeni vai nepilngadīgo, tad pieņem, ka cietušajam ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.
Vai rupja neuzmanība?
Krimināltiesībās noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar autoavārijas izraisīšanu, uzskata par izdarītiem rupjas neuzmanības dēļ. Savukārt Civillikuma 1645. pantā teikts, ka neuzmanību var uzskatīt par rupju, ja kāds rīkojas augstākā mērā vieglprātīgi un nevērīgi vai mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša, vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam nezināmi.
Zaudējumu atlīdzības un citu civiltiesisku seku ziņā rupja neuzmanība ir pielīdzināma ļaunam nolūkam (ar ļaunu nolūku jāsaprot tīšs kaitējums). Arī to tiesa ņems vērā, lemjot par kompensāciju jums kā cietušajai.
KONSULTĒJIS JURISTS ALEKSANDRS ČIČERINS
