PIrms simts gadiem Penzā: latviešu jauno mākslinieku likteņi 1. Pasaules kara laikā 0
No 20. augusta līdz 30. novembrim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā būs apskatāma izstāde “Latviešu mākslinieki Penzas mākslas skolā”, LA.lv uzzināja muzejā.
Ievadot stāstu par Aleksandras Beļcovas (1892–1981) dzīvi un daiļradi, kas tiks izvērsts apjomīgajā mākslinieces darbu retrospekcijā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenās ēkas Lielajā zālē šī gada rudenī, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs maina pastāvīgo ekspozīciju un piedāvā jaunu izstādi.
Tā iepazīstinās ar Penzas mākslas skolu Krievijā, kas bija būtiska daudziem jaunajiem latviešu māksliniekiem, kuri turp devās mācīties Pirmā pasaules kara laikā. No 1912. līdz 1917. gadam šeit mācījās arī Aleksandra Beļcova.
Kara dēļ Rīgas pilsētas mākslas skolu 1915. gadā slēdza. Tās evakuācija nebija iespējama, bet toreizējais skolas direktors Vilhelms Purvītis (1872–1945) panāca, ka daži no audzēkņiem varēja turpināt mācības Krievijas impērijas mākslas skolās.
Vairāki izvēlējās Penzas mākslas skolu, kas tika uzskatīta par vienu no labākajām Krievijā un atradās 625 kilometru attālumā no Maskavas.
Lai gan latviešu jauniešu studijas šajā iestādē notika relatīvi īsu laiku – no 1915. līdz 1917. gadam (daži no Penzas devās prom jau 1916. gadā) –, Latvijas mākslas vēsturei šis periods ir īpaši svarīgs, jo tajā mācījās jauno mākslinieku paaudze – vēlākie Latvijas modernisma meistari.
Ar latviešu māksliniekiem sadraudzējās krievu māksliniece Aleksandra Beļcova, kura Penzā studēja no 1912. gada un vēlāk atbrauca dzīvot un strādāt uz Latviju, kļūstot par nozīmīgu Latvijas modernisma pārstāvi.
Pavasaros skolā notika audzēkņu darbu izstādes. Latviešu atšķirīgais gleznieciskais izteiksmes veids guva lielu atzinību – viņu kompozīcijām tika atvēlēta vesela siena. Penziešiem latviešu mākslinieku darbi šķita novatoriski, moderni un drosmīgi.
Kara laikā pārdzīvotās grūtības un dzīvošana komūnā ārpus Latvijas māksliniekiem deva vienotības apziņu. Kopīgie meklējumi jaunas izteiksmes valodas izveidošanā noformēja arī tālākās “Ekspresionistu” grupas kodolu (vēlāko Rīgas mākslinieku grupu), kurā iekļāvās gan Romans Suta un Aleksandra Beļcova, gan Konrāds Ubāns, Valdemārs Tone un citi modernisti.
Papildus mākslas darbiem izstādē tiks sniegts ieskats par pašu Penzas mākslas skolu – pasniedzējiem un mācību struktūru. Tāpat būs iespēja iepazīties ar latviešu mākslinieku atmiņām, vēstuļu fragmentiem un zīmējumiem no pavadītā laika Penzā.
Izstādi papildinās daudzveidīga pasākumu programma, kas iekļauj “Sarunas muzejā” ar izstādes kuratori Elviju Pohomovu, lekcijas, radošās darbnīcas un citas aktivitātes.
