Meža mašīnu konstruktors. Par zviedriem, tehniku un patentiem 0
Ja vēstures rats būtu iegriezies citādi, iespējams, Latvija būtu starp valstīm, kurā ražo tehniku meža atjaunošanas darbu veikšanai. Šodien meža tehnikas ražošanā Eiropā pelnīti dominē zviedri un somi.
Un tikai retais zina, ka vairāku viņu ražojumu mezglu risinājumos ņemtas vērā kādreizējās Valsts mežzinātnes institūta “Silava” konstruktoru idejas.
Protams, “Silavas” vārdu šajos jaunievedumos neatrast, jo patentu uzturēšanai Zviedrijā, Somijā un citu valstu patentu valdēs toreiz nepietika naudas – tur bija vajadzīgi regulāri maksājumi, citādi izgudrojuma autortiesības zuda.
Kamēr institūtam iedalīja stingri limitēto deficīto valūtu, zviedru un somu tehnika te ienāca uz palikšanu.
“Mūsu puišiem galva bija gudra un īstajā vietā, septiņdesmitajos, astoņdesmitajos gados risinājumu meklējumos jaunas meža tehnikas tapšanā mēs gājām soli solī ar skandināviem. Tikai mums bija jāiztiek, piemēram, ar padomju augstspiediena hidrošļūtenēm, kas plīsa jau pie 90 atmosfērām, kamēr zviedru šļūtenes turēja divtik lielu spiedienu. Kamēr zviedri izmantoja savu lielisko metālu, tikmēr mums vajadzēja iztikt ar Padomju Savienībā ražotajiem cilindriem, kas bija tik smagi, ka nekāda tehnika nespēja tos kustināt,” atceras Zigurds Kariņš.
Viņš “Silavas” konstruktoru birojā, savā vienīgajā darbavietā, nostrādājis vairāk nekā 50 gadus un par mūža ieguldījumu meža nozares attīstībā apbalvots ar meža nozares balvu “Zelta čiekurs”.
Viss konstruktora darba mūžs ir veltīts meža darbu mehanizācijai un tādu iekārtu radīšanai, kas palīdzētu meža stādīšanā.
Tā ir iekārta kūdras substrāta sagatavošanai stādāmā materiāla sakņu iesaiņošanai, ar ko tika atjaunotas īpaši grūti apmežojamas platības – kāpas, smiltāji jūras piekrastē, sausie meži un kūdras karjeri.
Tas ir arī šodien izmantojamā apaļas formas stādāmā stobra četrkantīgais priekštecis “Liliputs”. (Ar šādu stobru var mežu stādīt, nelokot muguru.)
Bet īpaši Zigurds Kariņš lepojas ar savu izgudrojumu – stādīšanas mezglu, kas, iestiprināts strēles galā, spēja gan uzirdināt augsni, gan iestādīt stādiņu un vēl nedaudz sablietēt zemi, lai tā neizžūst.
“Strādāt pie meža mašīnu konstruēšanas, kas domātas meža stādīšanai, – tas bija mans aicinājums. Visas mašīnas nonāca līdz ražošanai, visi mezgli darbojās, taču mums trūka jaudīga mazgabarīta traktora, kam visu vajadzīgo uzlikt virsū. Uztaisīt pašiem savu traktoru, tas tomēr bija drusciņ par daudz prasīts,” atceras konstruktors.
Zigurds Kariņš turpinājis darbu “Silavā” arī pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Viņš piedalījies meža atjaunošanai paredzēto mašīnu un iekārtu pilnveidošanā un novērtējis to piemērotību vietējiem apstākļiem. Piedalījies Ziemassvētku eglīšu audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošanā, vērtējis lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanas paņēmienus un iespējas meža zemes uzlabošanā izmantot notekūdeņu dūņu kompostu.
Uzziņa
Zigurds Kariņš
* Dzimis 1934. gadā.
* Beidzis LLA Mežsaimniecības fakultāti.
* No 1957. līdz 2012. gadam strādājis LVMI “Silava”.
* Saņēmis 14 izgudrojumu autorapliecības.
* 35 gadus dziedājis meža darbinieku vīru korī “Silvicola”.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
