Pirms Maskavas mēra vēlēšanām pastiprināti ķer nelegālos imigrantus 0
Pēc augusta sākumā notikušā incidenta kādā Maskavas tirgū, kur imigrantu grupa piekāva policistu, kurš bija ieradies aizturēt par izvarošanu aizdomās turētu dagestānieti, Krievijas varas iestādes uzsākušas plašu kampaņu nelegālās imigrācijas izskaušanai.
Turklāt, ņemot vērā to, ka saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām vairākums krievu par galveno draudu savai drošībai uzskata nelegālos iebraucējus, imigrācijas kārts kļuvusi īpaši vērtīga Maskavas mēra vēlēšanu priekšvakarā.
Bargāk sodīs nelegālos imigrantus
Pirms divām nedēļām Krievijā stājās spēkā stingrāki imigrācijas likumi, kas attiecas uz Maskavu un Sanktpēterburgu un to apkaimi. Tie paredz cilvēkiem, kuri pārkāpuši imigrācijas noteikumus, piespriest līdz septiņu tūkstošu rubļu sodanaudu, bet firmām, kas algojušas nelegālos imigrantus, – sodanaudu līdz pat vienam miljonam rubļu. Drīz pēc pieņemtajiem imigrācijas likuma grozījumiem sākās Krievijas varas iestāžu operācijas pret nelegālo imigrantu perēkļiem Maskavā un tās pievārtē. Pēdējo nedēļu laikā aizturēti vairāk nekā trīs tūkstoši nelegālo imigrantu, no kuriem lielākā daļa deportēta uz dzimteni – Vjetnamu, Azerbaidžānu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un citām valstīm. Krievijas analītiķi norāda, ka tā ir tikai maza daļa no nelegālajiem imigrantiem. Maskavas apgabalā vien bez atļaujas dzīvo vairāk nekā 300 tūkstoši iebraucēju. “Lielākā daļa no viņiem strādā celtniecībā vai dažādās rūpnīcās,” sarunā ar laikrakstu “The Moscow Times” skaidroja Krievijas Ekonomikas augstskolas demogrāfijas institūta pētnieks Ņikita Mkrtčjans, norādot, ka no visiem imigrantiem 70 procenti Krievijā strādā nelegāli.
Viņaprāt, deportēt visus nelegālos imigrantus ir neiespējami. “Viņi var aizvest pāris tūkstošus, bet tas joprojām būs kā piliens okeānā. Turklāt Krievijas uzņēmējiem ir izdevīgi algot nelegālos imigrantus. Ar viņiem var darīt, ko vien grib. Piemēram, imigrantu bez iemesla var atlaist no darba, bet viņš neies uz tiesu.
Vietējie Krievijas iedzīvotāji par līdzīgu darbu prasa lielāku algu un labākus apstākļus, kamēr imigranti ir ar mieru dzīvot barakās vai pagrabos un par to nesūkstās,” skaidroja Mkrtčjans.
Legālu vergu statusā
Maskavas apgabala gubernators Andrejs Vorobjovs paziņojis, ka līdz gada beigām tiks izskausti visi nelegālie ielu tirgi. Kaut arī vairāki Krievijas politiskie apskatnieki nenoliedz, ka tie ir noziedzības perēkļi, viņi atzīmē, ka pēdējās nedēļās pret imigrantiem vērstās operācijas ir tikai priekšvēlēšanu izkārtne. Problēmas patiesā sakne – korumpētie migrācijas dienestu ierēdņi un organizētās noziedzības darboņi – paliek nesodīti. “Izvērstā kampaņa izpelnījusies kā mediju, tā etnisko krievu uzslavas. Taču vienlaikus tā atsegusi patieso problēmu, kas ir gana sarežģīta, proti, korupciju Krievijas darba tirgū,” spriež ASV laikraksts “The New York Times”.
Krievijas migrantu federācijas prezidents Madžumders Amins paudis, ka nelegālie imigranti labprāt iznāktu no pagrīdes, iegūtu legālu statusu un maksātu nodokļus, taču tas nav izdevīgi ne darba devējiem, ne varas iestādēm. “Viņiem vajag legālos vergus. Šāds statuss ir iebraucējiem Krievijā,” laikrakstam “Moskovskij Komsomoļec” sacīja Amins.
“2008. gadā slēdza bēdīgi slaveno Maskavas Čerkizovas tirgu, bet šogad tur tika uzieta nelegālā rūpnīca, kurā strādāja 1500 vjetnamiešu. Kurš par to bija atbildīgs – migrācijas dienests vai pašvaldība? Ne viens, ne otrs. Par vainīgajiem tika padarīti vjetnamieši.” Tikmēr pašreizējais Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins, šķiet, nevēlas klausīties aizrādījumos, ka ar dažu nelegālo imigrantu aizsūtīšanu uz dzimteni vien nepietiek un problēmas sakne meklējama korumpētības saēstajā darba tirgus mehānismā. “Viss ir pilnīgi normāli,” viņš apgalvoja Krievijas laikrakstam “Vedomosti”. “Jebkurā sabiedrībā, jebkurā valstī, ja parādās ārkārtas situācija, valdībai un sabiedrībai uz to jāreaģē asi.”
