Pirms gaidāmās pāvesta vizītes latviski izdod viņa grāmatu par korupciju 10
Katoļu baznīcas pāvestu Francisku gaidām vizītē Latvijā rudenī, bet viņa balss jau tagad skan Latvijā – ar tādu vadmotīvu Pelnu trešdienā Nacionālajā bibliotēkā tika atvērta pāvesta Franciska grāmata “Pazemības ceļš”. Izdevumā iekļautas divas esejas, ko 2005. gadā nākamais pāvests, toreiz vēl kardināls Horhe Mario Bergoljo, uzrakstīja par korupciju un tās saistību ar grēku.
Interesanti, ka spāņu valodas vārdam “corrupción” (tāpat kā angļu valodas vārdam “corruption”) ir vairākas nozīmes, tajā skaitā, “samaitātība, pagrimums, korupcija, pūšana.” Latviski vārdam “korupcija” ir tikai viena nozīme: dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos, amatpersonu, sabiedrisko un politisko darbinieku uzpirkšana, piekukuļošana, to pērkamība.
Grāmatā “Pazemības ceļš” pārsteidz ar to, cik trāpīgu korumpētas personas portretu pāvests ir vārdiski uzzīmējis: “Cik tomēr patiesības spēkam ir grūti pavērt korumpētas sirdis! Tās ir tik ļoti aizbarikādējušās savā pašpietiekamībā, ka nepieļauj nekādas šaubas. Korumpēts ir cilvēks, kurš “krāj tikai sev, bet netop bagāts Dievā” (..) Korumpēti ir cilvēki, kuri ir uzbūvējuši savu pašcieņu, balstoties šāda veida melīgā attieksmē, un iet caur dzīvi, izmantojot sava izdevīguma īsceļus, maksājot par to ar savu un citu cilvēku patieso cieņu. Viņi ar savu izskatu vienmēr pauž: “Es to neesmu izdarījis,” viņu sejas ir nevainīgas kā svētbilde (..) Viņi ir pelnījuši goda doktora nosaukumus sociālajā kosmētikā. Vissliktākais ir tas, ka galu galā viņi sāk paši sev ticēt”.
Grāmatas prezentācijā katoļu baznīcas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs atcerējās, ko pāvests Francisks sacījis savā bullā 2015. gadā, kad sākās baznīcas pasludinātais Žēlsirdības gads. Bullā pāvests teicis: “Lai piedošanas vārds sasniedz visus!” Viņš aicinājumu atgriezties uz uz godīgā ceļa adresējis dažādām kriminālām grupām un brīdinājis: “Neiekrītiet briesmīgajā slazdā, domājot, ka dzīve ir atkarīga no naudas un ka tās priekšā viss zaudē vērtību un cieņu. Tā ir tikai ilūzija. Mūžībā naudu sev līdzi nepaņemsim. Nauda nesniedz patieso laimi.” Pāvests vēlējis, lai šis aicinājums aizsniedz korupcijas aizstāvjus vai līdzdalībniekus, jo “šī sērga, kas izplatījusies sabiedrībā, ir smags grēks, kas sauc uz debesīm. Jo jau pašos pamatos grauj sociālo un personisko dzīvi.” Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs piemetināja, ka Latvijā korupcijas problēma ir ārkārtīgi aktuāla, jo tās dēļ ir daudz pesimisma un noliedzošas attieksmes pret dzīvi.
Uz manu jautājumu, kas Latvijā būtu darāms, lai tiktu galā ar korupcijas problēmu, arhibīskaps atbildēja: “Nepieciešams, lai mainās sabiedrības apziņa un attieksme. Lai katrs skatās, kas apkārt notiek. Un, ja redz nebūšanu, lai reaģē, un dara to, ko viņš iespēj! Ja redz, ka iestādes mēģina problēmu paslaucīt zem tepiķa, tad pieslēdzas arī žurnālisti un sabiedrība, reaģē un sāk izdarīt spiedienu. Visa sabiedrība ir kā vienots organisms. Ja sabiedrības apziņas līmenis mainās un attieksme mainās, tad oligarhi nevarēs nesodīti taisīt savas rebes. Sarežģīts un ilgs process, bet citu ceļu neredzu.”
Grāmatas prezentācijā viens no klātesošajiem jautāja, vai Bībelē esot gadījumi, kad tiek attaisnota uzpirkšana. Viņš sacīja, ka lasījis literatūru par islāmu, un atradis vairākus gadījumus, kad islāms attaisno uzpirkšanu noteiktu mērķu panākšanai: “Lai kāds pārietu islamticībā, lai iesaistītos “svētajā karā”, un lai žurnālists nerakstītu negatīvi par šo reliģiju”.
Priesteris Andris Kravalis atbildēja, ka Bībelē skaidri pateikts: visa ļaunuma sakne ir mantkārība!
Grāmatu “Pazemības ceļš” izdevis apgāds “KALA Raksti”.
